Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien mēģinās atrisināt politiskās domstarpības un panākt vienotu nostāju, izraugoties kopīgu kandidātu bloka jaunizveidotajam prezidenta amatam.
Dalībvalstu līderu darba vakariņās Briselē, kuras sāksies plkst. 19.00 pēc Latvijas laika, paredzēts vienoties arī par nākamo jaunveidojamā ārlietu dienesta vadītāja kandidātu.
Taču abi uzdevumi nebūt nav no vieglajiem, ņemot vērā domstarpības starp 27 ES dalībvalstīm jautājumā par to, kādi īsti uzdevumi jāveic abām jaunajām amatpersonām, kuru posteņus paredz izveidot Lisabonas līgums.
Ārkārtas samita priekšvakarā Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES rotējošās prezidentūras pienākumus, vērsās pie pārējo dalībvalstu līderiem ar aicinājumu līdz minimumam ierobežot bloka galotņu sanāksmēs ierasto tirgošanos.
“Man, protams, nepieciešama manu kolēģu sadarbība, lai mēģinātu to dabūt cauri,” sacīja Reinfelts, piebilstot, ka sanāksme “var prasīt dažas stundas, taču tā var ilgt visu nakti”.
Sākotnējā dienaskārtība paredz, ka samits ilgs trīs stundas.
Eksperti ir vienisprātis, ka prezidentam vajadzētu būt tehnokrātam, kas spētu panākt kompromisu starp dalībvalstīm un ES galvenajām institūcijām – ES Padomi, Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Parlamentu (EP).
Šobrīd cīņā par ES prezidenta krēslu joprojām favorīts ir Beļģijas premjerministrs Hermans Van Rompejs, taču neviens no kandidātiem uz abiem posteņiem līdz šim nav spējis iegūt vispārēju atbalstu.
Pēdējo mēnešu laikā nosaukti daudzi vārdi, tomēr daudzi jau arī atkrituši, jo dalībvalstu līderi vienlaikus vēlas šajos amatos redzēt pietiekami harizmātiskas personas, taču ne tādas, kas pilnībā aizēnotu viņus pašus.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele, kuri solījuši atbalstīt kopīgus kandidātus, pirms samita ieplānojuši preses konferenci, kas sāksies plkst. 18.30 pēc Latvijas laika.
Merkele trešdien arī pauda optimistisku pārliecību, ka ceturtdienas vakarā ES līderiem izdosies panākt vienošanos.
Līdz šim no minētajiem kandidātiem visietekmīgākā persona ir bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, taču, neskatoties uz joprojām uzturēto oficiālās Londonas atbalstu, viņa pretrunīgi vērtētā loma 2003.gadā, kad sākās iebrukumam Irākā, kas sašķēla eiropiešus, likusi Blēra zvaigznei nobālēt.
Tajā pašā laikā, tipiski ES, virkne kandidātu pārstāv vidējā lieluma proeiropeiski noskaņotās dalībvalstis, piemēram, jau minētais Rompejs un viņa Nīderlandes kolēģis Jans Peters Balkenende.
Cīņā par prezidenta krēslu iesaistījies arī Luksemburgas premjers Žans-Klods Junkers un kādreizējais Īrijas valdības vadītājs Džons Brutons.
Lai gan arvien skaļāk izskan aicinājumi kādam no ietekmīgajiem amatiem izvēlēties sievieti, līdz šim vienīgā kandidāte, kas izvirzīta uz prezidenta posteni, ir bijusī Latvijas valsts galva Vaira Vīķe-Freiberga. Taču analītiķi uzskata, ka daļa dalībvalstu līderu viņu varētu uzskatīt par pārāk labvēlīgi noskaņotu ASV un pārāk problemātisku attiecībām ar Krieviju.
Lai gan tas nav oficiāli noteikts, valda priekšstats, ka ES pirmajam prezidentam jāpārstāv labēji centrisko politiķu aprindas, kas ieņem dominējošās pozīcijas arī EP. Tikmēr tā dēvētā ES ārlietu ministra krēsls būtu atdodams sociālistiem, kuriem ir otra lielākā frakcija bloka likumdevēju sapulcē.
Lai gan uz pēdējo posteni bieži kā piemērotākais kandidāts minēts Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends, viņš kategoriski paziņojis, ka negrasās pārcelties uz Briseli.
Šķiet, ka atbilstoša kandidatūra būtu arī bijušais Itālijas premjerministrs Masimo D’Alema. Savukārt Spānija iestājas par sava pašreizējā ārlietu ministra Migela Anhela Moratinosa kandidatūru, kamēr Londona piedāvā ES tirdzniecības komisāri Ketrinu Eštonu.
Zviedrijas amatpersonas cer, ka nosēdinot dalībvalstu līderus pie vakariņu galda, kur viņi būs nošķirti no interešu grupu spiediena, tomēr izdosies panākt progresu, lai gan gadījumā, ja vienprātība netiks sasniegta, lēmumu iespējams pieņemt arī ar tā saukto vairākuma balsojumu.
