Lai piesaistītu naudu investīciju projektiem, tirdzniecībai biržā varētu tikt piedāvāti 20% AS “Latvenergo” akciju, jo par šādu ideju diskutēts uzņēmuma valdē, šodien vēsta laikraksts “Diena”.
Šādu informāciju laikrakstam apstiprināja “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons un valdes loceklis Aigars Meļko un pat ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) par šo ideju izteicies pozitīvi, norādot, ka “tad Latvenergo nebūtu jāprasa valsts iesaistīšanās TEC-2 rekonstrukcijas otrajā kārtā”.
Tomēr šo ideju realizēt nebūs viegli, jo jāmaina likumi, kas nosaka, ka “Latvenergo” ir 100% valsts uzņēmums. Saskatot potenciālus draudus valstij stratēģiski svarīga uzņēmuma ietekmēšanā privāta investora interesēs, kas varētu nozīmēt arī elektrības tarifu celšanu, jau 2000.gadā tika rīkots referendums pret “Latvenergo” privatizāciju.
Toreizējie aktīvisti ir gatavi tagad rīkoties tāpat, apliecināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Biržas idejas atbalstītāji gan uzskata – tādā gadījumā katra mājsaimniecība varētu tikt pie “Latvenergo” akcijām un vismaz daļu par elektroenerģiju samaksātā atgūt atpakaļ dividenžu veidā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis uzsver, ka “Latvenergo” kaut vai daļēja iesaistīšanās biržā būtu slēpta šī uzņēmuma privatizācija.
“Ja “Latvenergo” būtu privāta kompānija, tad šis būtu ļoti apsveicams solis, lai izvairītos no jaunu kredītu ņemšanas un nepieciešamā nauda nebūtu jāiegūst, paceļot tarifus,” laikrakstam “Dienas bizness” sacīja Ekmanis. “”Latvenergo” privatizācijā saskatu arī draudus, ka šim uzņēmumam, kas tomēr lielā mērā mums vēl arvien valstī ir monopols, kāds varētu diktēt noteikumus no ārpuses. Ja mums būtu trīs tādi “Latvenergo”, mēs varētu privatizēt un lai viņi savā starpā konkurē,” skeptisks ir Ekmanis.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) daļas “Latvenergo” akciju nodošanu biržā atbalsta. “Man šķiet, ka pret “Latvenergo” iekļaušanu biržā kotētu uzņēmumu sarakstā nekas nav iebilstams. Tas nozīmē, ka nepieciešamo naudu investīcijām uzņēmums iegūs no biržas, nevis turpinās prasīt no valsts, kā tas bija pagājušās nedēļas valdības sēdē, kurā tika apspriesta valsts garantiju nepieciešamība TEC-2 rekonstrukcijas otrai kārtai,” laikrakstam “Dienas bizness” sacīja Kampars.
Biržas “NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne norāda, ka tik liels uzņēmums kā “Latvenergo” biržā būtu investoriem interesants pat tad, ja biržā tiktu kotēta neliela daļa tā akciju un valsts saglabātu uzņēmumā lielu kontroli.
“Kapitāla piesaiste un atrašanās biržā vairotu “Latvenergo” konkurētspēju, darbības caurskatāmību un dotu iespēju uzņēmumā ieguldīt arī Latvijas pensiju fondiem un iedzīvotājiem, sacīja Auziņa-Melalksne.
Pēdējā laikā par labu valsts uzņēmumu, tostarp “Latvenergo”, privatizācijai izteicies gan savu atgriešanos aktīvajā politikā pieteikušais Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, gan Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende. Minētie argumenti par labu valsts uzņēmumu privatizācijai ir, ka privātīpašnieka rokās tie neizbēgami kļūst efektīvāki un konkurētspējīgāki. Arī AS “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis laikrakstam “Dienas bizness” apgalvo, ka 1997.gadā notikusī “Latvijas Gāzes” privatizācija uzņēmumu “reāli izglābusi”, padarot to daudz efektīvāku, samazinot nevajadzīgas struktūras un izslēdzot politisko ietekmi uzņēmumā.
Jau ziņots, ka “Latvenergo” paredzējis aizņemties 100 miljonus eiro (70,28 miljonus latu) Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projekta 2.kārtas finansēšanai, liecināja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā publicētais paziņojums par lēmuma pieņemšanu.
Līgumu paredzēts slēgt ar Luksemburgas “European Investment Bank”, kas arī bijis vienīgas pretendents, liecina IUB dati.
Pēc biznesa informācijas portāla “Nozare.lv” rīcībā esošās informācijas, minētais aizņēmums paredzēts TEC-2 nākamā – otrā – energobloka būvniecības finansēšanai, tas ir, gadījumā, ja lēmums par tā būvniecību tiks pieņemts. AS “Latvenergo” šī bloka būvniecības nepieciešamību pamato galvenokārt ar Latvijas energoapgādes drošības apsvērumiem, kas jo īpaši aktuāli kļūs pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas un prognozējamās elektroenerģijas izstrādes samazināšanās Narvas termoelektrostacijās tur veicamo rekonstrukcijas darbu dēļ.
