“Swedbank” kampaņveidīgi mēģina pārskatīt hipotekāros līgumus, raksta laikraksts “Diena”.
Daudzi “Swedbank” klienti, kam šajā bankā ir hipotekārais kredīts, pēdējā laikā no bankas ir saņēmuši brīdinājuma vēstules, ka sakarā ar citu kredītsaistību rašanos vai tāpēc, ka ikmēneša ieskaitījumi kontā vairs nav pietiekami, aizdevumam jānosaka jauna procentu likme. Šī prasība tiek izvirzīta arī tiem klientiem, kuru ienākumi nav samazinājušies un kuri kredītu apzinīgi maksā.
Sūdzības no “Swedbank” klientiem saņēmis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Ienākumi nav samazinājušies, kredīts tiek apzinīgi maksāts jau deviņus gadus, taču par izšķirošo faktoru iespējamai likmes celšanai ir kļuvusi citā bankā noformēta kredītkarte ar 100 latu limitu, stāsta “Swedbank” kliente, kura pirms dažām dienām no bankas saņēma vēstuli ar lūgumu ierasties uz pārrunām par jaunas procentu likmes noteikšanu.
Spriežot pēc sūtījuma satura, tā ir tipveida vēstule, kas, visticamāk, ir izsūtīta daudziem klientiem. Tāds iespaids ir radies arī PTAC direktorei Baibai Vītoliņai. PTAC no “Swedbank” klientiem pēdējā mēneša laikā ir saņēmis divas rakstveida sūdzības, vēl vairāki cilvēki centrā ar jautājumiem par “Swedbank” rīcību vērsušies elektroniski.
Vēstulē tiek minēti divi iemesli, kādēļ klienta maksātspēja jāizvērtē no jauna. Pirmais: saskaņā ar Kredītreģistra datiem klientam ir saistības arī citās bankās. Otrais iemesls formulēts šādi: “Pēdējo mēnešu ieskaitījumu kontā un ikmēneša kredītmaksājumu attiecība pārsniedz labas kreditēšanas prakses pieļaujamo robežu.”
“Dienā” vērsusies “Swedbank” kliente, kura par šādiem apgalvojumiem ir neizpratnē: ikmēneša apgrozījums kontā joprojām ir ap 1000 latiem, kredītmaksājums veido 330 latus. Vienīgās “citas” saistības ir “Stockmann” lojalitātes karte, kuras kredītlimits pat nav izmantots.
“Kad aizgāju uz Kredītreģistru pēc izziņas, man uzreiz pajautāja, vai tas ir sakarā ar “Swedbank”. Tātad – tādas vēstules atsūtītas daudziem,” pieļauj bankas kliente.
Arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) mājaslapas blogā kāds apmeklētājs sūdzas par “Swedbank” rīcību: “No maniem ikmēneša ienākumiem 28% aiziet kredīta pamatsummas un procentu dzēšanai. Vai tas skaitītos kā “labas kreditēšanas prakses pieļaujamās robežas pārsniegšana”? Agrāk man bija lielāki ienākumi, bet arī kredīta maksājums lielāks, kuru jau kādu laiku atpakaļ ievērojami samazināju, dzēšot daļu pamatsummas,” sašutumu pauž cits klients.
Pati “Swedbank” šo kampaņu komentē izvairīgi. “Ikvienas bankas pienākums ir sekot savu kredītņēmēju maksātspējai un tās izmaiņām. Klienta maksātspēju un arī klienta risku ietekmē, piemēram, ikmēneša maksājumu veikšanas savlaicīgums, ienākumu attiecība pret kredītsaistību segšanai novirzāmajiem līdzekļiem, kopējo saistību palielināšanās, ienākumu samazināšanās vai lielu līdz tam neeksistējošu izdevumu rašanās,” uzsver bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Cik klientiem ir aizsūtītas “laimes vēstules”, “Swedbank” preses sekretāre neprecizē.
Lai izvērtētu, cik adekvāta ir bankas rīcība, jāizvērtē līguma nosacījumi, uzsver LAKRA konsultants Aivars Rudi.
“Jaunajos līgumos nosacījumi attiecībā uz citām saistībām tiek formulēti strikti, turpretim iepriekšējos gados noslēgtajos līgumos šis punkts ir izplūdis. Parasti tiek atrunāts, ka pārējas saistības nedrīkst pasliktināt klienta maksātspēju. Taču, ja cilvēks spēj maksāt gan hipotekāru, gan kādu citu kredītu, līgums nav pārkāpts,” spriež LAKRA pārstāvis.
Viņa padoms ir uz bankas aicinājumiem nereaģēt. To pašu iesaka arī PTAC direktore: ja klients uzskata, ka līgumu nav pārkāpis, viņa tiesības ir nepiekrist bankas prasībām. Par jau iesniegtajām sūdzībām par “Swedbank” rīcību PTAC pārbaudi varētu pabeigt mēneša laikā.
Kredītreģistra dati liecina: pieprasījumu skaits no bankām šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, pieaudzis par 21 000.
