Eiropas Savienības (ES) rosība ap klimata izmaiņām no Latvijas var prasīt piecus miljonus eiro (3,514 milj. latu) gadā klimata glābšanai Āfrikā un Āzijā, – šodien informē laikraksts “Diena”.
Ja ES izvirzīs ambiciozāko no saviem plāniem, tā globālo klimata izmaiņu bremzēšanai 2020.gadā tērēs 15 miljardu eiro, liecina Eiropas Komisijas aprēķini. Šī nauda aizietu trešās pasaules valstīm, lai tās mazinātu kaitīgos izmešus, un kopējā katlā to vajadzētu samest visām 27 dalībvalstīm.
Šis skarbākais scenārijs no valsts budžeta 2020.gadā prasīs 28 miljonus eiro. Maigākajā gadījumā valsts makā vajadzēs rast piecus miljonus eiro gadā.
Nav skaidrs, kā Latvija spēs sniegt roku trešajām pasaules valstīm izmešu mazināšanai, ja tā ir trešā nabadzīgākā ES un tai ir noteiktas starptautiskā aizdevuma saistības ar atmaksas termiņu līdz 2015.gadam – šādi argumenti vīd Ārlietu ministrijas gatavotajā valsts pozīcijā. Pozīcija tapusi Eiropadomes sanāksmei, kas sāksies šodien pievakarē. Reģiona premjeriem un prezidentiem tur iecerēts vienoties par klimata izmaiņu bremzēšanas plānu laikā pēc 2012.gada.
Neņemot vērā argumentu par Latvijas pašas grīļīgo finansiālo situāciju, nav arī skaidrs, kādēļ Latvijai ar līdzīgiem noteikumiem būtu kopīgi jāfinansē trešās pasaules valstis. “Skaidrs, ka ir jārunā par kopīgu atbildību, tomēr vienlaikus tai jābūt dalītai – atkarībā no līmeņa, kādā katra valsts piesārņo,” uzskata Pasaules Dabas fonda eksperts Jānis Brizga.
Starp ES valstīm Latvija ir viena no “zaļākajām”, izmešu daudzums uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāks nekā vidēji ES. Padomju gados vēl bija nopietna industrija, bet tagad par tādu nevar runāt, līdz ar to arī industriālākajām Eiropas valstīm vajadzētu katlā likt proporcionāli vairāk, uzskata Brizga.
Eiropadomē iecerēts apstiprināt ES izmešu samazināšanas plānus gan līdz 2020.gadam, gan arī ilgtermiņā – līdz 2050.gadam, tāpat arī saprast, kāds būs finansējums, lai īstenotu pasaules klimata politiku.
