Saeimas deputāti nav gatavi atteikties no dubulta bezdarbnieku pabalsta. Kā raksta “Latvijas Avīze”, Saeimas Kārtības rullis nostāda deputātus privileģētākā stāvoklī nekā citus darba ņēmējus, kuru darba attiecībām ir noteikts konkrēts termiņš, bet politiķi uzskata, ka ir to pelnījuši.
Nākamgad vēlētāji dosies pie urnām, lai ievēlētu jaunu parlamentu. Tādēļ Saeimas nākamā gada budžeta projektā paredzēti 293 000 latu, ko izmaksāt pabalstos deputātiem, kuri netiks ievēlēti 10.Saeimā. Pēc Saeimas kancelejas aprēķiniem, parasti nākamajā parlamentā neiekļūst vidēji 63 iepriekšējā sasaukuma deputāti. Saskaņā ar Kārtības rulli katrs no viņiem saņems vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā.
Tajā pašā laikā citi darba ņēmēji, ar kuriem noslēgts darba līgums uz konkrētu laika posmu, termiņam beidzoties, nesaņem nekādu īpašu pabalstu, tādēļ rodoties jautājums, kādēļ tautas kalpiem nepieciešamas īpašas privilēģijas. Deputātiem priekšlikums atteikties no privilēģijām nav bijis pa prātam un saņēmis tādus epitetus kā “populisms”, “utu meklēšana” un “lieka laika tērēšana”. Savukārt citi sūdzējās, ka, deputāta krēslā sēžot, sāk zaudēt savas pamatnodarbošanās iemaņas.
Visaktīvāk pret kompensāciju aiztikšanu iestājās Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). “Jūs laikam vēlaties, lai visi būtu nabagi?” viņš ironiski jautāja un uzsvēra, ka deputātiem, pildot savus tiešos pienākumus, ir ierobežotas iespējas darīt vēl kaut ko citu. “Faktiski viņi izkrituši no darba tirgus, tādēļ nepieciešams sociālais spilvens, jo viņiem no kaut kā ir jādzīvo, kamēr atrod jaunu darbu,” teicis Daudze. Saeimas priekšsēdētājs piebildis, ka pat tad, ja atlaistu visu parlamentu, ar to nepietiktu, lai palielinātu pensijas kaut par vienu latu.
Līdzīgi domā arī Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, norādot, ka šāda kompensāciju sistēma pastāv citās Eiropas valstīs un Eiropas Parlamentā. “Deputāti, kas netiek ievēlēti atkārtoti, nonāk diezgan neapskaužamā situācijā, jo zaudējuši savas profesionālās iemaņas. Tikai daži kolēģi ir privileģēti un paralēli deputāta darbam var nodarboties ar savu pamatprofesiju – ārsti, pedagogi, mākslinieki, sportisti,” uzskaitīja TP frakcijas vadītāja. Muižniece pati pēc profesijas ir juriste un Saeimā vada Juridisko komisiju, bet tas neesot tas pats, kas jurista prakse – ļoti plašais jautājumu loks padarot zinošāku par nozari kopumā, bet mazāk profesionālu savā konkrētajā jomā.
Citi deputāti gan uzskata, ka par kompensācijas samazināšanu “varētu diskutēt”. Pat ja tas nenestu nopietnu ietaupījumu, tā būtu solidarizēšanās ar citiem darba ņēmējiem. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka parlamentāriešu sociālās garantijas jāpielīdzina citu valsts sektorā strādājošo garantijām. Taču viņa vadītā frakcija neplānojot gatavot priekšlikumu par kompensāciju mazināšanu, jo “tā būtu tāda izrādīšanās un populisms pirms vēlēšanām”.
“Ja apstākļi spiedīs, tad samazināsim arī šīs kompensācijas. Nav jau lielas atšķirības, vai tur ir viens vai trīs mēneši. Taču pagaidām ir virkne lietu no saimnieciskās darbības, kur ietaupīt,” teicis “Jaunā laika” (JL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Viņš arī informējis, ka daži JL deputāti jau sākuši caurskatīt Saeimas nākamā gada budžetu un, ļoti iespējams, frakcija nāks ar saviem taupības priekšlikumiem. Zaķis piebilda, ka Saeima ir viena no retajām valsts iestādēm, kas budžeta pārpalikumu ik gadus godprātīgi atdod valsts budžetam, nevis gada nogalē notriec “dažādās glupībās”.
Deputāte Ilma Čepāne (PS) uzskata, ka normālā situācijā deputātu-vēlētāju attiecības nedrīkstētu pielīdzināt darba ņēmēju-darba devēju attiecībām. “Taču ekonomiskās krīzes apstākļos mēs varam šeit vilkt zināmas paralēles. No vienas puses, saprotams, ka aktīvi strādājošs deputāts būs izkritis no parastā darba tirgus, bet, no otras puses, viņš taču kā ikviens pilsonis var pieteikties bezdarbniekos,” sprieda Čepāne.
Arī opozīcijas runasvīrs Andris Bērziņš (LPP/LC) uzskata, ka pašreizējā ekonomiskā situācija prasa pārskatīt deputātu kompensācijas, vēl jo vairāk tādēļ, ka paši tautas kalpi taupības vārdā Darba likumā un citos normatīvajos aktos apgriezuši kompensācijas un pabalstus. “Es negribu, lai man bakstītu acīs, ka deputāti cenšas izcelties, kamēr citiem jāsavelk jostas. Tādēļ, ja tāds priekšlikums būtu, mēs to atbalstītu,” teicis Bērziņš. Pati LPP/LC gan nedomā lieki tērēt laiku un enerģiju šāda priekšlikuma izstrādei, jo valdošās koalīcijas “balsojamā mašīna” tikpat kā neieklausoties loģiskos priekšlikumos no opozīcijas un tāpat to noraidīšot.
Saeima ir samazinājusi savu nākamā gada budžetu par 7%. Tādējādi parlamenta funkciju nodrošināšanai nākamgad plānots finansējums 11,56 miljonu latu apmērā. Pie šīs summas gan vēl jāpieskaita 1,31 miljons latu NATO parlamentārās asamblejas sesijas rīkošanai Rīgā. Nākamgad tāpat kā šogad deputātu atalgojums būs par 35% zemāks nekā Saeimas Kārtības rullī noteiktais.
