Ankara negrasās atvērt savas ostas un lidlaukus Kipras kuģiem un lidmašīnām, kamēr netiks pabeigtas sarunas par sadalītās salas atkalapvienošanos, piektdien paziņoja Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu.
Ankaras retorikai attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) kļūstot arvien agresīvākai, Davutoglu arī norādīja, ka blokam jāievēro savas saistības ar to uzsāktajās iestāšanās sarunās un jāļauj Turcijai pievienoties ES, cik ātri vien iespējams.
Saskaņā ar muitas ūniju, kas noslēgta starp ES un Turciju. Ankarai tirdzniecības protokols vēlākais līdz gada beigām jāattiecina arī uz desmit tā sauktajām jaunajām dalībvalstīm, kas blokam pievienojās 2004.gadā, tostarp arī uz Kipru.
Taču Turcija neatzīst Kipras grieķu valdību un atsakās Kipras kuģiem atvērt savas ostas, ja vien ES nepildīs solījumu pārtraukt Kipras turku pašpasludinātās valsts izolāciju.
“Kipras grieķu atzīšana bez Kipras jautājuma atrisināšanas priekš mums nav iespējama,” Briselē notikušajā konferencē uzrunājot mediju pārstāvjus un ekspertus, sacīja Davutoglu.
Nikosijas valdība vēlas “piespiest Turciju atzīt Grieķu Kipru, ko mēs nedarīsi,” uzsvēra ministrs.
“Mans personīgais viedoklis ir, ka pat 2015.gads, [lai iestātos ES] ir pārāk vēlu ne tikai mums, bet arī Eiropas savienībai,” atbildot uz jautājumu, kad, viņaprāt, Ankara spēs kļūt par ES dalībvalsti, sacīja Davutoglu.
Turcijas uzņemšanai jānotiek, “cik ātri vien iespējams,” pirms tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, lai apspriestu progresu, kas panākts pirms četriem gadiem uzsāktajās sarunās, uzsvēra ārlietu ministrs.
“Mēs vienmēr Eiropas līderiem atgādināsim, ka ES pamatvērtība ir doto solījumu ievērošana,” piebilda Davutoglu.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republika (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 30 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un Ankara pašpasludinātajai turku republikai sniedz ekonomisko atbalstu.
2007.gadā gadā ES iesaldēja ar Turciju uzsāktās iestāšanās sarunas astoņās no 35 sarunu sadaļām, jo Ankara atteicās attiecināt uz Kipru ar ES noslēgto muitas ūniju.
2004.gadā ANO sagatavotais sašķeltās salas atkalapvienošanās plāns izgāzās, jo to aprīlī notikušajā referendumā Kipras grieķi, kuru skaits ir trīs vai četras reizes lielāks nekā turku skaits un kuru valdība ir starptautiski atzīta kā vienīgā leģitīmā Kipras pārstāve, to noraidīja.
Referenduma rezultāts noveda pie tā, ka 2004.gada maijā ES pievienojās tikai grieķu pārvaldītā salas daļa.
Turcija apsūdz Kipras grieķus par savu veto tiesību izmantošanu ES, lai bloķētu bloka solījumu izpildi pret ZKTR un bremzētu Ankaras progresu iestāšanās sarunās ar ES.
Atsāktie starptautisko vidutāju centieni iekustināt strupceļā nonākušo miera procesu uz priekšu virzās ļoti lēni.
Šobrīd Turcijai izdevies atvērt tikai 11 iestāšanās sarunu sadaļas. Papildus astoņām sadaļām, kuras bloķētas Kipras jautājuma dēļ, Francija bloķējusi vēl piecas, kuras tieši saistītas ar iespējamo Ankaras uzņemšanu blokā pilnvērtīgas dalībvalsts statusā.
Parīze, kā arī Vācija pamatā musulmaņu apdzīvotajai un relatīvi nabadzīgajai Turcijai labprātāk piedāvātu “priviliģētu partnerību”, nevis pilntiesīgu dalību ES.
Pēc sarunām ar Turcijas pārstāvjiem ES paplašināšanās komisārs Olli Rēns piektdien paziņoja, ka Ankarai vēl daudz darāmā arī iekšējo reformu jomā, un ļāva noprast, ka progresa ziņojums, kura publiskošana gaidāma šomēnes, būs ļoti kritisks.
“Turcijas iekšpolitikā ir zināma apsveicama attīstība, piemēram, tiesu sistēmas reformēšanā,” pēc tikšanās ar Davutoglu sacīja Rēns. “Tajā pašā laikā ir daudz steidzami darāmu darbu.”
“Preses brīvības situācija ir tas, kam mēs turpinām sekot ar bažām. Arī citās jomās, tādās kā reliģijas brīvība, sieviešu tiesības un arodbiedrības ir ievērojamas problēmas un iespējams darīt daudz vairāk,” piebilda komisārs.
Viņš norādīja, ka šīs problēmas būs uzskaitītas ikgadējā progresa ziņojumā, kuru paredzēts publiskot 14.oktobrī.
