Valdība, ārkārtas sēdē uzklausot Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) informatīvo ziņojumu par sociālo situāciju un tās iespējamām attīstības tendencēm, vienojās par sava darba prioritāti izvirzīt nodarbinātības jautājumus.
Pieņemt šādu lēmumu rosināja Zatlers, un neviens ministrs iebildumus pret to nepauda.Ziņojumā par visnopietnāko tuvākās nākotnes sociālekonomisko problēmu SAK min nodarbinātību, kas ekonomikas stagnācijas un vāji augoša ārējā pieprasījuma kontekstā kļūst gan ekonomiski, gan sociāli vissvarīgākais 2010.gada jautājums.
SAK aicina izvirzīt nodarbinātību par galveno 2010.gada prioritāti, gan bezdarbnieka pabalstu, gan jebkuras stipendijas bez darba esošajām personām saistīt ar nodarbinātā stāvokļa atgūšanu, maksimāli vienkāršot sociālās aizsardzības pasākumus un programmas, savienojot pabalstus un apvienojot veicējus, visstraujāk īstenot reformas tajos sektoros, kuros nav gaidāmas lielas vēlētāju balsu dividendes, un koncentrēties uz tām reformām, kas paveicamas vai neatgriezeniski ievirzāmas 12 mēnešu laikā.
Tāpat SAK aicina 2010.gada budžetu izstrādāt un pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai neievilktos negatīvo noskaņojumu eskalācija un sociālās spriedzes kāpums līdz kritiskajam slieksnim.
SAK šodien vērsa arī valdības uzmanību uz to, ka gandrīz puse jeb 45,3% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi pieņemt vardarbīgas akcijas kā savu interešu aizstāvības formu.
SKDS šā gada jūlijā veiktā aptauja liecina, ka 45,3% Latvijas iedzīvotāju, ja neredzētu citu iespēju, būtu gatavi vardarbīgiem protestiem, lai aizstāvētu savas intereses. 20,1% šādai iespējai piekrīt pilnībā, bet 25,2% – drīzāk piekrīt. Savukārt 21% iedzīvotāju pilnībā nav gatavi savu interešu aizsardzībai izmantot vardarbīgas akcijas, bet 27,4% – drīzāk nav gatavi.
Vienlaikus ziņojumā teikts, ka, lai arī salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem sabiedriskā aktivitāte un protestu dinamika ir pieaugusi, nav īstenojies visnegatīvākais scenārijs, kas paredzēja sociālo nemieru un humānās krīzes izcelšanos.
Arī vērojot datus par apmierinātību ar dzīvi, Latvijas iedzīvotāju dzīves apmierinātības līmenis ir nozīmīgi samazinājies un sasniedzis zemāko līmeni Eiropas Savienībā, norāda SAK.
SKDS aptauja liecina, ka vidēji desmit ballu skalā, kur desmit nozīmē visaugstāko apmierinātību, bet viens – viszemāko, Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi šā gada jūlijā bija 5,5 balles. Salīdzinājumam, pagājušā gada septembrī tā bija 5,99 balles, bet 2007.gada jūnijā – 6,28 balles.
Prezidenta komisija secinājusi, ka Latvijas sabiedrības noskaņojums vairāk līdzinās nosacītam “Somijas scenārijam”, kad valstī pēc Padomju Savienības sabrukuma iestājās dziļa krīze, kas bija saistīta ar ekonomisko panīkumu pēc lielās tirdzniecības partnerības pēkšņa izsīkuma.
Somu mājsaimniecības, neiesaistoties aktīvos protestos pret valdības politiku vai paužot neapmierinātību ar savu stāvokli, centās pielāgoties un samierināties ar straujo labklājības zudumu un lielo bezdarbu. Taču milzīgais stress tā laika vecāku dzīvē atstāja smagas sekas uz tā laika bērnu un pusaudžu psiholoģisko stāvokli. Rezultātā gan toreiz, gan arī pēc desmit gadiem un vēlāk vairāk novērojama pastiprināta depresivitāte, lielāka psiholoģiskā nospiestība, pievēršanās asociālām uzvedības formām un atkarībām, teikts ziņojumā.
SAK apkopotie astoņi dažādi sabiedriskā noskaņojuma mērījumi pēdējo 15 mēnešu laikā liecina, ka Latvijā sociālpsiholoģiskā spriedze nemazinās, bet turpina pieaugt. Vislielākais pieaugums vērojams saistībā ar aktīvu valdības darbu saistībā ar budžeta grozījumiem. Lai gan vasaras laikā nebija vērojams izteikts spriedzes pieaugums, tās līmenis tagad ir atgriezies agra pavasara līmenī.
SAK arī secina, ka kārtējais migrācijas vilnis ir neizbēgams un gan statistiska, gan gadījumu analīze norāda uz emocionālo un lojalitātes saišu saraušanu ar Latvijas valsti, no tās aizbraucot.
“Ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, spriedze valsts un indivīda attiecībās, subjektīvi uztverts netaisnīgums rada labvēlīgu fonu lēmumiem aizbraukt ne vairs pa vienam, bet veselām ģimenēm un ne vairs uz dažiem mēnešiem, bet uz ilgāku laiku,” secina komisija.
Ziņojumā teikts, ka Latvijas sabiedrībā valda bezprecedenta zema uzticība gan valdībai, parlamentam, gan, kā rāda 2009.gada vasaras aptauju rezultāti, arī visai politiskai un partiju sistēmai. Uzticības politiskai sistēmai atjaunošana ir būtiski nepieciešama pozitīvas krīzes dinamikas panākšanai, tomēr šis uzdevums nav atrisināms dažu mēnešu laikā un, iespējams, nav tikai vienu vēlēšanu kampaņas jautājums. Tāpat ziņojumā teikts, ka vēlēšanas var nebūt nopietns uzticības atgūšanas līdzeklis interešu pārstāvniecības iestādījumiem.
“Vēlēšanas pašas par sevi nav ne izšķirošs spriedzes mazinātājs (“tvaika nolaišana”), ne kritisks faktors uzticības atjaunošanā. Uzticības atjaunošana politiskās pārstāvniecības formām ir ilgāka – vismaz vidējā – termiņa jautājums un vairāk saistās ar sistemātiskās regulārām aktivitātēm, ne vienreizējiem notikumiem vai kampaņām,” pieļauj SAK, kā alternatīvu piedāvājot stāstīt nevis labas ziņas vai plaši skaidrot, bet labot kļūdas ātri un strauji, kā arī regulāri demonstrēt solīto un izdarīto.
Prezidenta komisija kā problēmu min arī Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanos maksāt nodokļus, un, pēc SAK domām, gatavība nemaksāt nodokļus pašreiz izpaužas plašā spektrā. “Ja agrāk, šad tad, bija vērojama ienākumu slēpšana, algas maksāšana aploksnē, tad tagad tas nozīmē arī ikdienišķu un plašu pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanu un citu nodevu un nodokļu maksājumu apiešanu, ja vien tas iespējams,” teikts informatīvajā ziņojumā.
Ziņojumā SAK min arī vairākus priekšlikumus, kurus tā iepriekš izteikusi, bet tie nav īstenoti un, komisijas ieskatā, ir joprojām aktuāli – krīzes grupas izveide, kas plašākā kontekstā analizētu sociālās drošības jautājumus, plaša līdzdalība budžeta izstrādes procesā, normatīvās bāzes izveide, lai radītu iespēju dibināt sociālos uzņēmumus, valsts teritoriālo iestāžu darba optimizācija un visu aģentūru likvidācija, līdzšinējās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmas mainīšana, izveidojot Inovatīvās pētniecības attīstības fondu un Zinātnes fondu fundamentālo pētījumu finansēšanai, starptautiskās ekspertīzes ieviešana augstskolu profesoru vēlēšanās un augstskolu zinātniskā un inovatīvā snieguma izvērtējums.
