Par Krievijas militārpersonu klātbūtni Tadžikistāna pieprasa 300 miljonus dolāru (142 miljonus latu) gadā. Tadžikistāna un Krievija, apspriežot jautājumu par Krievijas kara bāzes atrašanos Tadžikistānas teritorijā, pagaidām nav spējušas rast vienošanos, jo Dušanbē kā nomas maksu vēlas saņemt iespaidīgu summu, raksta NEWSru.com. Gan Tadžikistāna, gan Krievija esot ieeinteresētas saglabāt bāzi.
Vienošanās par 201.kara bāzes funkcionēšanas detaļām un nekustamo īpašumu izdalīšanu Krievijas kara bāzes vajadzībām abpusēji parakstīta 2004.gada oktobrī. Tad Dušanbē kā norēķinu par valsts parādu 300 miljonu dolāru apmērā, nodevusi Maskavai kosmosa kontroles sistēmas optiski elektronisko mezglu “Okno”. Krievija solījusies investēt Tadžikistānas hidroenerģētikā 2 miljardus dolāru, taču tā arī to nav izdarījusi.
Tadžikistāna ir ieinteresēta arī Krievijas solījumos palīdzēt iekšēju nemieru gadījumos. 1992-1996.gadā Tadžikistānā, pilsoņu kara laikā, tieši 201 divīzija palīdzējusi ieviest kārtību.
2006.gadā Krievija piešķīrusi Tadžikistānai militāru palīdzību 26 miljonu dolāru (12 miljoni latu) apmērā, taču Tadžikistāna vēlāk paziņojusi, ka visa piešķirtā tehnika bijusi nolietota.
Eksperti uzskata, ka neko nesaņemot bijušās padomju armijas īpašumu dalīšanas laikā un apvainojoties par “metāllūžņu” piešķiršanu, Tadžikistāna tagad pieprasa nomas maksu par Krievijas armijas klātbūtni.
