Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, algas samazinājums skāris arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājus, kuru atalgojumam budžets kopumā samazināts par 15%, aģentūru LETA informēja LELB Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Ivars Kupcis.
Tas gan nenozīmē, ka visiem mācītājiem alga arī tiks samazināta par 15%, jo par katru mācītāju diecēzes bīskaps ar iecirkņa prāvestu runājis atsevišķi un pieņēmis lēmumu atbilstoši mācītāju slodzēm un to izmaiņām, skaidro Kupcis.
Mācītāju slodžu izmaiņas gan nenozīmējot, ka visiem mācītājiem slodžu palicis mazāk, jo baznīca pēdējā laikā strādājusi pie tā, lai sakārtotu kalpošanas darbu, nodrošinot to, ka vairākās draudzēs strādājošajiem mācītājiem vairs nav tik daudz jābraukā starp dažādiem reģioniem. Līdz ar to dažiem garīdzniekiem slodžu skaits pat pieaudzis.
Algas samazinājums gan attiecas tikai uz to draudžu mācītājiem, kuri pievienojušies centralizētajai LELB garīdznieku atalgojuma sistēmai, un, kā norāda baznīcas pārstāvis, ņemot vērā to, cik niecīgu atlīdzību atsevišķi mācītāji saņēmuši pirms minētās sistēmas ieviešanas, šis samazinājums ir salīdzinoši neliels.
Pirms sistēmas ieviešanas vidējā mācītāja LELB bijusi ap 150 latiem mēnesī, taču atalgojums draudzēs bijis ļoti atšķirīgs – ja alga lielajās draudzēs, pēc Kupča vārdiem, bijusi “tāda, kādai tai vajadzēja būt”, tad nereti mazajās draudzēs mācītāji atlīdzību praktiski nav saņēmuši un naudas pieticis vien tam, lai spētu apmaksāt izdevumus benzīnam, braucot uz kalpošanas vietu.
Centralizētās sistēmas ieviešana nodrošinājusi to, ka mācītāju alga trīskāršojusies, tomēr joprojām ir draudzes, kas principiāli izvēlas turpināt savus mācītājus atalgot pašas.
LETA jau ziņoja, ka aprīļa sākumā LELB izsūtīja vēstules sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, aicinot baznīcai ziedot, kā arī iegādāties vai nomāt kādu no LELB vai tās draudžu īpašumiem, tādējādi atbalstot jauno garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma projektu.
Jautāts par cilvēku atsaucību minētajam aicinājumam, Kupcis norāda, ka šobrīd atsaucība nav ļoti liela, tomēr daži darījumi ir notikuši, kuru apmērus LELB neatklāj.
Jau ziņots, ka katra no draudzēm, kas pievienojusies centralizētajai Garīdznieku atalgojuma sistēmai, ziedojusi aptuveni trešo daļu no saviem īpašumiem, kurus paredzēts vai nu apsaimniekot atbilstošu ienākumu gūšanai, vai arī pakāpeniski pārdot, iegūtos līdzekļus investējot starptautiskos finanšu tirgos.
Kā iepriekš norādījusi LELB, īpašumu pārdošanu ieplānots veikt piecu gadu laikā un ir paredzēts, ka īpašumu pārdošana notiks ar laika aizturi, tādēļ veikts aizņēmums trīs miljonu ASV dolāru (1,3 miljonu latu) apjomā no partnerbaznīcas Misūri Sinodes (ASV), kas jāatmaksā septiņu gadu laikā.
