Šodien tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) nosūtījis paskaidrojumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības pārbaudes lietu. No sniegtās informācijas secināms, ka nav pamata apšaubīt pilsonības piešķiršanas pamatotību Bičkovičam.
Tieslietu ministrs skaidro, ka šā gada 29.aprīlī viņa pienākumu izpildītājs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) izdevis rezolūciju, kas uzdevusi Naturalizācijas pārvaldes priekšniecei Eiženijai Aldermanei nodot Tieslietu ministrijas kompetencē pārvaldes lietvedībā esošo pārbaudes lietu par pilsonības atņemšanu Bičkovičam. Šāds lēmums saskaņots arī ar pašu Segliņu.
Tieslietu ministrijā izveidotā komisija secinājusi, ka, aizpildot Latvijas pilsoņa iesniegumu, no Bičkoviča puses sniegtās ziņas nav bijušas apzināti nepatiesas, tādēļ komisija uzskatīja, ka Naturalizācijas pārvaldei nav pamata iesniegt prasību apgabaltiesā par pilsonības atņemšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Tāpat komisija secinājusi, ka Bičkovičam pienākas Latvijas pilsonība kā Latvijas pilsoņa mazdēlam un Latvijas pilsones dēlam, turklāt viņš esot beidzis vidusskolu ar latviešu mācību valodu.
Šie secinājumi nosūtīti Naturalizācijas pārvaldei, un, iepazīstoties ar tiem, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Ēriks Baranovskis 4.augustā nolēmis atcelt iepriekšējo rīkojumu par prasības celšanu tiesā par pilsonības atņemšanu. Vienlaikus pārbaudes lieta izbeigta.
Segliņš šodien žurnālistiem skaidroja, ka Aldermane šogad aprīlī vērsusies pie viņa, prasot viedokli par minētās lietas iespējamo gaitu. Segliņš uzskata, ka viņa nākusi “taustīt ministra viedokli”. Šāda rīcība radījusi Segliņam bažas un šaubas par pārbaudes lietā konstatēto faktu un apstākļu pamatotību, tādēļ arī pieņemts lēmums par minētās rezolūcijas izdošanu.
Segliņš neatklāja pārbaudes lietas detaļas, jo tās skar “sensitīvus privātās dzīves faktus”, kurus publiskot liedz normatīvi par personu datu aizsardzību.
Atbildot uz jautājumu, vai lēmums par to, ka Bičkovičam pienākas Latvijas pilsonība, nebija jāpieņem tiesai, tādējādi noņemot aizdomas par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Segliņš, nevēloties jaukties tiesu darbā, sacīja: “Es vispār neprognozēšu par to, kā lemtu tiesa.”
Tieslietu ministrs tieši neatbildēja, vai “sensitīvo privātās dzīves faktu” neatklāšana neatstās sabiedrībā aizdomas par Bičkoviča pilsonības lietu. “Man šaubu nav,” uzsvēra Segliņš.
Jautājums saistībā ar Bičkoviča pilsonības lietu varētu tikt iekļauts arī Tiesnešu ētikas komisijas septembra darba kārtībā.
Jau ziņots, ka Segliņš, kuram Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieprasījis paskaidrojumus par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību, komentārus uzreiz nesniedza.
Segliņš sākumā informēja, ka gan premjeram, gan presei būs pieejams viens saīsinātais atzinums par Bičkoviča pilsonības iegūšanas lietas apstākļiem. Saīsināts tas ir tādēļ, ka dokuments satur informāciju par personiskās dzīves detaļām.
Kā ziņots, ņemot vērā publiskajā telpā izplatītās aizdomas par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību, Dombrovskis pieprasījis Segliņa juridisku izvērtējumu par pilsonības piešķiršanas apstākļiem un dokumentācijas pamatotību.
Dombrovskis lūdzis sniegt juridisku pamatojumu tam, ka pilsonības piešķiršanas Bičkovičam pārbaudes lietas virzība savulaik no Naturalizācijas pārvaldes tika pārņemta uz Tieslietu ministriju. Paskaidrojumiem jāpievieno tieslietu ministra vai tā pienākumu izpildītāja rezolūcijas kopija, ar kuru šī lieta tika pārņemta un tai noteikts konfidencialitātes statuss. Īpaši jāskaidro apstākļi, kuru dēļ pārbaudes lieta tika noteikta kā konfidenciāla informācija.
Tāpat premjers lūdzis iesniegt pārbaudes lietas materiālu kopijas.
Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas pārvaldes vecākais referents Andrejs Rjabcevs, attiecībā uz Bičkoviča lietu IeM neplāno veikt nekādas dienesta pārbaudes, jo patlaban tam neesot pamata. Pēc publiski izskanējušās informācijas IeM pārskatīja vēlreiz visus arhīvus, un Bičkoviča personas lietas oriģināls joprojām glabājas IeM, kā to prasa likums.
“Toreiz, kad Naturalizācijas pārvalde pieprasīja visus dokumentus, mēs iesniedzām tos, kas ir mūsu kompetencē, – viņa pieteikumu un citus dokumentus. Paternitātes lieta, par ko šobrīd ir runa plašsaziņas līdzekļos, neietilpst šajā dokumentu pakā,” atzina Rjabcevs.
