Drīzumā, uzņemot jaunus audzēkņus, darbu sāks mūzikas un mākslas skolas visā Latvijā. Taču Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums tām ir tik niecīgs, ka tas apdraud skolu turpmāko darbību. Finansiālas grūtības ir arī Aizkraukles reģiona skolām, tādēļ, lai nodrošinātu to turpmāku darbu, vairākas mūzikas un mākslas skolas nolēmušas palielināt mācību maksu.
Sākotnēji mūzikas un mākslas skolu skolotāju algām gada atlikušajiem mēnešiem valsts budžetā bija paredzēti 5,6 miljoni latu. Šobrīd finansējums ir samazināts aptuveni četras reizes, un skolotāju algām paredzēts tērēt nedaudz vairāk par vienu miljonu latu. Finansējums samazināts tādā apjomā, ka skolu darbība ir apdraudēta.
Kopš skolu dibināšanas tajās ir bijis arī vecāku līdzfinansējums. No rudens daudzās skolās to nolemts paaugstināt. Daļai ģimeņu jau šobrīd to ir grūti samaksāt, un noteikti būs vecāki, kuri to nespēs arī turpmāk. Līdzfinansējuma palielinājums nedrīkst būt ievērojams, jo tad mācības šajās skolās kļūs tikai par turīgu vecāku bērnu priekšrocību.
Neziņa par turpmāko
Līdz šim finansējumu mākslas un mūzikas skolu skolotāju algām piešķīra no valsts budžeta, savukārt pašvaldības maksāja par telpām, algas personālam un iesaistījās materiālu sagādāšanā. Tā kā valsts piešķirtais finansējums skolotāju algām nav pietiekams, mūzikas un mākslas skolu vadība daļu lūgs novadu domēm, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt šo skolu turpmāku darbību. Mākslas un mūzikas skolu vadībai nav īstas skaidrības par nākamo mācību gadu, jo, ja nebūs piešķirti līdzekļi, situācija būs pavisam bēdīga.
“Staburags” interesējās, kāds liktenis sagaida Aizkraukles reģiona novadu mākslas un mūzikas skolas un kā tiks nodrošināta to turpmākā darbība.
Līdzīgi kā vispārizglītojošajās skolās, arī mūzikas un mākslas skolu skolotājiem likme par darba slodzi ir samazināta no 350 līdz 250 latiem. Tiek samazināts arī slodžu skaits, un liela daļa skolotāju strādās nepilnas slodzes darbu, turklāt pilnībā noņemtas piemaksas par darba kvalitāti. Nevienu no skolu nodaļām gan neslēgs, jo par spīti visam skolas saviem audzēkņiem vēlas nodrošināt interešu izglītības iespējas.
Piedāvā alternatīvas
Par valdības lēmumu ir sašutusi Aizkraukles mākslas skolas direktore Taiga Kalvišķe. Skolā mācās 140 audzēkņu, un viņus izglīto deviņi skolotāji. Valdība katru mēnesi viņu algām atvēlējusi 800 latu, kaut gan vajadzētu būt 3224 latiem. Jaunjelgavā darbojas šīs skolas mākslas klase, un to slēgt negatavojas. Tur darbojas ap 40 audzēkņu. Plānots, ka mākslas skolā vecāku līdzfinansējumu varētu paaugstināt no pieciem līdz astoņiem latiem.
“Uzskatu, ka pašlaik notiekošais ir nevis ekonomiskās krīzes sekas, bet gan politiska partiju cīņa par varu un naudu. Novada domes vadība mums piedāvāja apvienoties ar mūzikas skolu, atstāt līdzšinējās telpas un pārcelties uz domes ēku. Kur te ir ieguvums? Tur var izvietot nelielus uzņēmumus, piemēram, “Laumu” un citus, kuriem nevajag daudz telpu. Vienuviet esot tik lielam bērnu skaitam, jāierīko tualetes, katrā mācību telpā — izlietne. Amatpersonas redz tikai skaitļus, bet ne faktus. Te, mākslas skolā, mums ir viss nepieciešamais, audzēkņi var netraucēti darboties, un tā mēs arī vēlamies turpināt. Domei esam izteikuši daudz priekšlikumu. Piemēram, ja būs grūti samaksāt par apkuri, janvāri ņemsim brīvu, lai nebūtu jākurina, un strādāsim jūlijā. Līdzīgi dara arī Norvēģijā,” teic direktore.
Niecīgs finansējums
Pētera Barisona Aizkraukles mūzikas skolas direktore Lilita Dzilna stāsta, ka šobrīd skolā strādā 17 skolotāju un mācās 201 audzēknis. Pašreizējā finansējuma pietiek, lai nodrošinātu pilnu darba likmi tikai pāris skolotājiem, tādēļ papildu līdzekļus lūgs novada domei.
Līdz šim vecāku maksa par bērna mācībām Aizkraukles mūzikas skolā bija pieci lati. Šo summu plānots palielināt līdz astoņiem latiem mēnesī.
Kokneses mūzikas skolas direktore Silvija Cīrule teic, ka pašreizējā situācija ir grūta. Mūzikas skolā mācās 81 bērns. Vecāku līdzfinansējums pašlaik ir pieci lati, bet, lai turpmāk būtu iespējams darboties, to nāksies paaugstināt. Sīkāk par summas palielināšanu lems septembrī. Nāksies tikties ar vecākiem, apspriest iespējamos variantus, uzklausīt viņu priekšlikumus. Kā jau visur, arī Kokneses mūzikas skolā skolotāju algām atvēlēta niecīga summa. Arī pašvaldība mūzikas skolu nevar pilnībā ņemt savā pārziņā, jo tai tāpat ir finansiālas grūtības.
Cīnīsies “sakostiem zobiem”
Neziņā par turpmāko ir arī Pļaviņu mūzikas skolas direktors Jānis Ludbergs. Viņa vadītajā skolā ir ap 70 audzēkņu un desmit darbinieku. Ludberga kungs skaidro, ka mēnešalga vienam darbiniekam ir zemāka par iztikas minimumu, dažam pat ap 70 latu. Lai skolu saglabātu, tiks paaugstināts vecāku līdzfinansējums. Līdz šim tas bija pieci lati, bet no 1. septembra būs septiņi.
“Būs ļoti grūti, bet skolu centīsimies saglabāt un cīnīsimies “sakostiem zobiem”, lai bērniem nodrošinātu interešu izglītību,” sola direktors.
Gudri iekrātas rezerves
Pļaviņās trešo gadu darbojas mākslas skola. Tā ir jauna izglītības iestāde ar visai lielu audzēkņu skaitu — 90. Direktore Iveta Ušacka teic, ka Kultūras ministrija jau iepriekš brīdināja par iespējamo finansējuma trūkumu: “Protams, brīdinājumi ir tikai teorija, bet mēs to ņēmām vērā un no iepriekš saņemtajām summām “iesaldējām” aptuveni 10 procentu, tāpēc savlaicīga taupīšana mums šajā situācijā ļaus noturēties. Skolas darbība noteikti jāturpina. Mūzikas un mākslas skolas šobrīd nodrošina kvalitatīvu brīvā laika izmantošanas iespēju tūkstošiem Latvijas bērnu.”
No valsts budžeta mākslas skolas darbinieku algām piešķirta vien trešdaļa vajadzīgā finansējuma. Maksa par mācībām Pļaviņās līdz šim bija 5 lati, arī tagad tā netiks mainīta. “Mēs neesam ieinteresēti paaugstināt vecāku līdzfinansējumu, jo vēlamies dot iespēju mācīties ikvienam bērnam, ne tikai turīgajiem. Prieks, ka Pļaviņu novada dome izprot grūto situāciju un šīs izglītības iestādes nozīmīgumu. Ja nākamajā gadā valsts attieksme nemainīsies, rīkosim sapulces un kopā ar audzēkņu vecākiem meklēsim risinājumu,” atzīst Ušackas kundze.
Lūgs palīdzību domei
Skrīveru mākslas un mūzikas skolā mācās 129 audzēkņi un strādā 15 skolotāju. Arī šī mācību iestāde ir nonākusi finansiālās grūtībās. Direktore Iveta Biķerniece teic, ka aizvadītajā gadā skolotāju algām no valsts budžeta piešķīra naudu 17 slodžu algošanai, bet tagad — tikai piecām. “Vecāku līdzfinansējumu nepaaugstināsim, jo tas nebūtu pareizākais risinājums. Kā būs tālāk, grūti prognozēt, bet pagaidām maksa paliks nemainīga — pieci lati. Lai skola varētu darboties arī turpmāk, finansiālu palīdzību lūgsim Skrīveru novada domei. Situācija ir ļoti grūta, bet cīnīsimies un turpināsim strādāt,” apņēmīgi teic Biķernieces kundze.
Arī citviet valstī paaugstināts vecāku līdzfinansējums — piemēram, Ogres mūzikas skolā tas būs 15 latu, bet mākslas skolā — Ls 12. Situācija Latvijā ir tik sarežģīta, ka skolu vadītājiem rodas šaubas, vai maz turpināt darbu, piemēram, Talsu mākslas skolas direktors, neticot pārmaiņām, iesniedzis atlūgumu. Šajā skolā mācību maksa no pieciem latiem palielināta līdz 12, bet vecākiem būs jālemj, vai viņi būtu gatavi maksāt arī 17 latu.
Būtu absurda situācija, ja, piemēram, pie klavierēm vienlaikus vajadzētu mācīties spēlēt diviem bērniem vai vienā klasē stundu vadītu vairākām grupām, turklāt ar atšķirīgām tēmām, bet, iespējams, tā būs realitāte.
Aizkraukles reģiona mākslas un mūzikas skolas septembrī tomēr turpinās darbu. Skolu vienīgā cerība ir novadu domju finansiālā palīdzība, no tās ir atkarīgs skolu turpmākais liktenis.
Fakts.
Latvijā ir 144 pašvaldību mūzikas un mākslas skolas. Tajās mācās ap 25 000 audzēkņu. Aizkraukles reģionā ir trīs mākslas skolas un četras mūzikas skolas, kurās mācās 751 audzēknis.
