Valsts kanceleja sagatavojusi priekšlikumus valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai, paredzot būtisku valsts pārvaldes samazināšanu, strukturālas izmaiņas un līdzekļu taupību.
Kā šodien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, mērķis ir panākt valsts pārvaldi ar strādājošo skaitu 8%-10% apmērā no valstī nodarbināto skaita. Patlaban šis apjoms esot 14%.
Reorganizācijas plāna mērķis būšot maza, profesionāla, uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā sabiedrības labā.
Plānu Veismane salīdzināja ar “birokrātijas norietu un uzņēmējdarbības saullēktu”.
Lai optimizētu administratīvās atbalsta funkcijas, kā arī samazinātu valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, Valsts kanceleja piedāvā reorganizēt visas valsts un pašvaldību publiskās aģentūras. Aģentūras tiek piedāvāts reorganizēt, tās pārveidojot vai pievienojot jau esošajām valsts un pašvaldību iestādēm vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Otrs piedāvātais variants paredz pārtraukt šo publisko aģentūru turpmāku finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, izveidojot tā sauktās bezpeļņas kapitālsabiedrības. Tiesa, šādā gadījumā nav skaidrs aģentūru juridiskais statuss.
Šāda aģentūru reorganizācija, kas faktiski nozīmētu būtisku finansējuma un darbinieku skaita samazināšanu pašreizējo aģentūru funkciju veikšanai, esot neoficiāli apspriesta ar starptautiskajiem aizdevējiem. Turklāt šādai reorganizācijai varētu būt arī ievērojams atbalsts koalīcijas partiju vidū.
Rosināts, ka valsts sekretāriem varēs būt tikai divi vietnieki un nevarēs būt birojs ar darbiniekiem.
Kā uzskata Valsts kanceleja, nepieciešams pieņemt normatīvo regulējumu attiecībā uz tipisku valsts pārvaldes iestādes struktūru, nosakot, ka iestādē pieļaujamais struktūrvienību dalījums ir – departaments un nodaļa, kur minimālais vienā nodaļā nodarbināto skaits, ieskaitot vadītāju, nedrīkst būt mazāks kā septiņi cilvēki, savukārt departaments veidojams, ja tajā ietilpst vismaz divas nodaļas un kopējais departamenta darbinieku skaits nav mazāks kā 15 cilvēku.
Tiek rosināts samazināt dienesta automašīnu skaitu, kuras izmanto ministriju un to padotības iestāžu administrācija, kuras nav tieši iesaistītas valsts pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.
Nav īpaši daudz argumentu, kas liecinātu par labu tam, ka valsts pārvaldes darbinieki, kas pārsvarā atrodas Rīgā, nevar pārvietoties, izmantojot sabiedrisko transportu vai kājām, vai vēl efektīvākā veidā – izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Un vienmēr, vēloties lielāku pārvietošanās komfortu, pastāv iespēja to nodrošināt par savu, nevis valsts nodokļu maksātāju naudu, norāda Valsts kanceleja.
Pie viena jāizvērtē izmantoto dienesta automašīnu klase, pārejot uz ekonomiskās klases automašīnu izmantošanu valsts pārvaldē. Līdzīgā veidā jāsamazina arī ministriju padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību un to meitasuzņēmumu dienesta automašīnu parks.
Līdzīgā veidā jāpārskata līdz šim izplatītā prakse, kas saistīta ar noteikta apjoma mobilā tālruņa rēķina apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Rūpīgi jāizvērtē, vai tiešām visiem, kam šāda priekšrocība ir piešķirta, darba pienākumu veikšanai tā ir nepieciešama, norādīts plānā.
Ievērojot dažādu jaunu komunikācijas līdzekļu attīstību un izplatību, piemēram, “Skype” programmatūru, iespējams ietaupīt ne tikai uz mobilajām, bet arī fiksētajām telefonsarunām.
Dokumentā norādīts, ka iepriekšējos gados ne vienmēr pamatoti ir tērēti līdzekļi valsts pētījumu veikšanai, iepērkot konsultāciju pakalpojumus politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrādei.
Lai gan situācijas izpēte ir nepieciešams valsts politikas izstrādes posms un ekspertu pakalpojumi var būt attaisnojams iepirkums sarežģītu un kompleksu likumdošanas aktu izstrādei, tomēr rūpīgi ir izsverama šādu iepirkumu lietderība, jo tie ir darbi, par kuriem valsts pārvaldē strādājošie saņem atalgojumu un kuri ietilpst viņu tiešajos amata pienākumos.
Līdzīgai attieksmei vajadzētu būt attiecībā uz reprezentācijas un prezentācijas materiālu izdevumiem, sabiedrisko attiecību kampaņām, kolektīvo pasākumu un izbraukuma semināru rīkošanu utt.
Ilgtermiņā iespējams padomāt arī par daudzu valstu izmantotās “capita charge” sistēmas ieviešanu, lai ierobežotu valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību vēlmi īrēt vai izmantot biroja telpas dārgās vietās, nosakot, ka par šādu telpu izmantošanu tām valsts budžetā jāatmaksā zināms finansējums.
Taupības pasākumu tiesiskajai regulēšanai tiek piedāvātas divas pieejas – noteikt vai samazināt normas automašīnu, tālruņu u.c. tehnisko līdzekļu izmantošanai, reprezentācijas izdevumiem, telpu īrei u.c., izdarot grozījumus jau esošajos normatīvajos aktos vai izveidojot jaunu regulējumu. Šīs pieejas ieguvums ir iekļaušanās tiesību sistēmā un iedibinātās kārtības ilglaicīgums – tā turpinās darboties arī pēc krīzes.
Kā otrs variants paredz izstrādāt Taupības likumu, līdzīgi kā tika pieņemts likums par valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto atlīdzību 2009.gadā, nosakot taupības pasākumus ekonomiskās krīzes apstākļos.
Kā īstermiņa pieeja, lai nodrošinātu ātru risinājumu situācijā, kad krasi samazinās valsts budžeta izdevumi, ir tiesību aktos paredzēt iespēju piemērot piespiedu bezalgas atvaļinājumu vai ieviest saīsinātu darba nedēļu – pāreja uz četru dienu darba nedēļu vai darba laika saīsināšana piektdienās par divām stundām.
Šādi risinājumi dotu ātru ietaupījumu vismaz 20% apmērā no ikmēneša atalgojuma fonda, neskaitot uzturēšanas izdevumu ekonomiju.
Vienlaikus nepieciešams rūpīgi izsvērt piespiedu bezalgas atvaļinājuma ilgumu, jo ne visiem valsts pārvaldes darbiniekiem ir pietiekami uzkrājumi, piemēram, mēnesi ilgam piespiedu bezalgas atvaļinājumam.
Līdztekus ietaupījumam iestāžu algu fondos rastos ietaupījums arī par komunālajiem maksājumiem. Lai gan bezalgas atvaļinājumi kā problēmas risinājums jau tiek lietoti atsevišķās pārvaldes iestādēs, ir jāsaprot, ka pēc būtības šāds piespiedu bezalgas atvaļinājums nenozīmē neko citu kā kopējās gada atlīdzības samazinājumu, skaidro Valsts kanceleja.
Dokumentā piedāvāta arī valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla pārskatīšana.
Līdztekus gadiem ilgušajām runām par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību ritējušas arī sarunas par nepieciešamību optimizēt valsts pārvaldes iestāžu reģionālo filiāļu tīklu. Lai gan valsts jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums ir apstiprināts, piedāvājums jaunajam reģionālo filiāļu tīklam nav izstrādāts.
Konkrētu piedāvājumu valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizēšanai nepieciešams izveidot visīsākajā termiņā, veidojot to pastāvošo plānošanas reģionu ietvaros. Iestāžu reģionālā tīkla veidošanā nepieciešams ievērot šādus pamatprincipus – valsts pārvaldes reģionālais filiāļu tīkls jāveido plānošanas reģionu ietvaros, veidojot vienas pieturas aģentūras, kurās iedzīvotājiem tiktu sniegtas konsultācijas un pakalpojumi.
Tāpat jākoncentrē reģionālo filiāļu atbalsta funkciju nodrošināšana, kā arī jāievieš vienkāršs un efektīvs mehānisms starpresoru līgumu slēgšanai citu iestāžu pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai.
Valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamībai jāpaliek iepriekšējā līmenī, taču to sniegšanas apjomam, intensitātei un kvalitātei ir jāatbilst pakalpojumu saņēmēju pieprasījumam.
Piedāvātās reformas nepieciešams padziļināti vērtēt arī pašvaldību darbības griezumā, jo pašvaldību pārvaldes organizācija tiek veidota katrā pašvaldībā individuāli, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības īpatnības – teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu, novadu pārvalžu skaitu utt.
Reformas gaitā tāpat būs nepieciešams izstrādāt jaunu pašvaldību finansēšanas mehānismu, kas būtu vērsts uz pašvaldību finansiālās neatkarības nostiprināšanu un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu pašvaldībās visā valsts teritorijā.
Jebkurā gadījumā – pašvaldības ir būtiska un nozīmīga kopējās Latvijas valsts pārvaldes daļa , kura ir vistuvāk iedzīvotājiem un no kuru pakalpojumu sniegšanas kvalitātes un darbības efektivitātes lielā mērā ir atkarīgs vērtējums par visu valsts pārvaldes darbu kopumā, norāda Valsts kanceleja.
Pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai izskatīja 31.martā Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.
Sēdes laikā ministri vienojās organizēt sabiedrisko apspriešanu ar sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, uzņēmējiem un citām sabiedrības grupām līdz 1.maijam, lai izdiskutētu pirmo plāna versiju un papildinātu to ar citiem nepieciešamajiem pasākumiem.
