Aizkrauklietis Jānis Cielavs šogad no 26. maija līdz 3. jūlijam Austrijā darbojās kā brīvprātīgais palīgs Eiropas čempionātā futbolā.
— Kā radās iecere kļūt par brīvprātīgo?
— Pirms pusotra gada es uzzināju par brīvprātīgo darba iespēju Eiropas 2008. gada čempionātā futbolā Austrijā. Nolēmu pieteikties. Kad līdz projektam bija atlicis tikai pusgads, sākās aktīva sarakste ar projekta uzņēmējorganizācijām — ar biedrībām “Grenzelos”, “Akzente” un “Wiener Jugendzentren” Vīnē.
Pie Alpu kalniem
— Ko nozīmē būt brīvprātīgajam?
— Brīvprātīgā darbs nozīmē strādāt bez algas, taču jauniešiem tiek pilnībā apmaksāti ceļa un sadzīves izdevumi, veselības apdrošināšana un valodas kursi – šoreiz vācu valodas. Papildus tam brīvprātīgais saņem nelielu kabatasnaudu. Parasti brīvprātīgais var strādāt no diviem līdz 12 mēnešiem, un jauniešiem jābūt vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Tā kā Latvijas futbola komanda netika uz Eiropas čempionātu, uz Austriju brauca tikai trīs Latvijas brīvprātīgie.
— Cik pavisam brīvprātīgo darbojās čempionāta laikā?
— No Latvijas braucām trijatā — Agnese no Jelgavas, Andrejs no Rīgas un es. Pēc anketu izpildīšanas, līguma parakstīšanas un dažādiem norādījumiem 26. maija pēcpusdienā no Latvijas izlidojām uz Austriju. No 14 Eiropas valstīm ieradās 81 brīvprātīgais. Uz Vīni sūtīja 20 cilvēku, no kuriem 15 darbojās bērnu un jauniešu centros, tostarp arī es, un pieci — informācijas centrā, bet Zalcburgā strādāja 61 cilvēks. Visi projektā iesaistītie devās uz Obertauernu.
Bija ļoti vēls, kad ieradāmies viesnīcā. Tika sadalītas istabas. Mēs dzīvojām kopā ar grieķiem — ļoti draudzīgiem jauniešiem. Tikai no rīta pamostoties ieraudzījām Austrijas Alpus, ko, naktī atbraucot, nebijām pamanījuši.
Eiropieši novērtē Latvijas produktus
— Ko darījāt sākumā?
— Pirmā nedēļa pagāja apmācībās un iepazīstot vienam otru. Sākumā, lai mēs, brīvprātīgie, varētu iepazīties tuvāk, bija jāpiedalās dažādās spēlēs. Savā starpā pārsvarā runājām angļu valodā. Vēlāk visus brīvprātīgos sadalīja grupās jeb stadionos ar diviem treneriem katrā.
— Kāpēc sadalīja šādās grupās?
— Stadionu būtība bija iepazīties tuvāk ar pārējiem brīvprātīgajiem, kā arī iemācīties sadarboties starptautiskā vidē, lai varētu strādāt komandā, nezaudējot savu identitāti. Notika arī valstu prezentēšanas vakars, visiem bija jāpastāsta par savu valsti. Mēs bijām sagatavojuši nelielu prezentāciju par Latviju, rādījām un cienājām ar dažām ēdamām un dzeramām lietām. Pārējie atzinīgi novērtēja mūsu rupjmaizi, vafeļu torti, konfektes “Serenāde” un kafijas liķieri “Šarlote”.
— Čempionāta laikā Vīnē bija milzum daudz futbola fanu. Vai jums, brīvprātīgajiem, viesnīcās vietas pietika?
— Dzīves apstākļi viesnīcā Vīnē nebija diez cik ērti, bet, ņemot vērā, ka tā bija netālu no Vīnes vecpilsētas un trīs metro pieturu attālumā no jauniešu centra “Alt erlaa”, kur man bija jādarbojas četras nedēļas, — varēja pieciest. Brīvu apmešanās vietu futbola čempionāta laikā Vīnē nevarēja atrast, jo naktsmītņu rezervācija bija sākusies jau pirms pusotra gada. Tā kā mitinājāmies viesnīcā futbola čempionāta laikā, viesnīcas vadītāja nebija apmierināta, jo šādos lielos pasākumos viesnīcas labi pelna, uzņemot tūristus.
Darbojas ar jauniešiem
— Kādi bija jūsu darba pienākumi?
— Četras nedēļas darbojos Vīnes bērnu un jauniešu centrā “Alt erlaa”. Vadīju jauniešiem dažādas aktivitātes. Spēlējām spēles – galda futbolu, biljardu, kārtis, fotografējām. Apmeklējām mūzikas grupu koncertus, diskotēkas, piedalījāmies jauniešu svētkos vienā no Vīnes ielām, strādājām jauniešu centra virtuvē.
— Vai jūsu darba laiks bija noteikts?
— Centrā es darbojos no pulksten 17 līdz 22. Pasākumu dienās, piemēram, koncerta laikā, darbs ilga līdz pulksten 24. Svētdienas un pirmdienas bija brīvdienas. Centrā jaunieši ikdienā varēja palikt līdz pulksten 21.30, pasākumu dienās — ilgāk.
— Vai jums bija arī brīvais laiks?
— Visiem brīvprātīgajiem bija brīvais laiks, kas, protams, tika izmantots pilsētas apskatei. Futbola spēles sākās 7. jūnijā. Mēs, brīvprātīgie, devāmies skatīties futbola spēles Vīnes centra fanu zonā un Vīnes vadošajā jauniešu centrā. Apmeklēju arī baseinus.
Centrus ierīko pagrabos
— Kas jums likās interesants centros?
— Uzskatu, ka bērnu un jauniešu centri Austrijā darbojas ļoti labā līmenī. “Alt erlaa” centrā jauniešiem un bērniem ir piekļuve darba grupu, sociālajām, biroja telpām, televīzijas istabai, ir deju zāle, multimediju bārs, jauniešu mūzikas grupa, galda tenisa istaba. Jauniešu centra apmeklētājus iedala grupās — junioros vecumā no 9 līdz 15 gadiem un pusaudžos vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
— Kur izvietoti šie centri?
— Vīnes bērnu un jauniešu centrs “Alt erlaa”, kurā darbojos, bija zem tirdzniecības centra, blakus metro stacijai. Bija arī tādi centri, kas ierīkoti pagrabos. Austrijā ir raksturīgi veidot centrus tādās vietās, kur jaunieši vairāk uzturas, un daudzdzīvokļu māju apkaimē. Šādos centros darbam ir sociāla ievirze, jo te ir bērni pārsvarā no nelabvēlīgajām ģimenēm. Vasarās bērniem un jauniešiem bieži rīko ekskursijas un nometnes. Bērnu un jauniešu centrs, kurā darbojos, bija vienā no Vīnes guļamrajoniem. Daudzdzīvokļu mājās uz balkoniem aug nelieli košumkrūmi, uz jumtiem — baseini. Skaisti!
Kopā ar maskaviešiem
— Stāstījāt, ka darbojāties ar jauniešiem no Krievijas. Kāpēc tā?
— Ceturtajā nedēļā saistībā ar projektu ieradās 90 jauniešu no 15 valstīm. Bija arī grupa no Maskavas. Es savā pieteikumā biju ierakstījis, ka pārvaldu arī krievu valodu. Kad bija skaidrs, ka Latvijas futbola komanda čempionātā nepiedalīsies, projekta uzņēmējorganizācija nolēma, ka man jāstrādā ar jauniešiem no Krievijas.
— Kā jūs pavadījāt laiku?
— Ar šo grupu darbojos visos pasākumos projektā “Eiropa ir kas vairāk nekā futbols”. Maskavieši iepazina jauniešu centra darbu, prezentēja valsti nacionālajā vakarā, piedalījās videodarba grupās, futbola turnīrā starp komandām no citiem jauniešu centriem, fotoprezentācijās un kopīgā spēļu vērošanā pie lielajiem ekrāniem.
— Vai apmeklējāt kādu futbola čempionāta spēli arī klātienē?
— Protams. Skatījāmies futbola čempionāta pusfināla spēli, kad sacentās Spānija un Krievija. Maskavas jaunieši bija mazliet bēdīgi, ka Krievijas komanda zaudēja, bet krievu futbolisti šo čempionātu aizvadīja ļoti labi un iekļuva pusfinālā. Sākumā bija cerība, ka Krievija varētu būt arī finālā.
—Ko jūs domājat par šo projektu?
— Piedalīšanās projektā, kaut arī atvaļinājuma laikā, bija vienreizēja. Klātienes efekts šādos pasākumos ir būtiskākais. Iesaku jauniešiem piedalīties šādos projektos. Var iegūt ļoti daudz draugu no citām valstīm, kā arī nozīmīgu darba un dzīves pieredzi.
Atceras un gaida
— Vai ar kādu no Vīnes brīvprātīgajiem arī tagad sazināties?
— Līvānos no septembra beigām darbojas jaunietis no Portugāles, kurš arī bija brīvprātīgais Vīnē Eiropas futbola čempionāta laikā. Diemžēl darba un ierobežotā brīvā laika dēļ nevaru pie viņa aizbraukt. Tā paša iemesla dēļ turpmāk nevarēšu piedalīties arī citos projektos. Novembrī es saņēmu sūtījumu un atklātni no jaunieša centra “Alt erlaa” Austrijā, kurā rakstīts — uz tikšanos 2010. gadā pasaules futbola čempionātā Dienvidāfrikā!
