14. jūlijā sāks pazemināt ūdens līmeni Pļaviņu HES

14. jūlijā sāksies ūdens līmeņa pazemināšana Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, kas ilgs līdz 28. augustam. Efektīvi izmantojot pazeminājumu, notiks gan HES remontdarbi, gan VSIA “Latvijas Valsts ceļi” remontēs tiltu pār Pērses upi. Iepriekšējie darbi ar ilgtermiņa pazeminājumu vasaras laikā notika pirms 11 gadiem – informē Ivita Bidere, AS “Latvenergo” preses sekretāre.

No 14. jūlija līdz 28. augustam, lai veiktu aktuālos remontdarbus, Pļaviņu HES ūdenskrātuvē tiks pazemināts un noturēts ūdens līmenis no atzīmes 67,5 m līdz 69,14 m LAS 2000,5, kas ir par 1,64 m zemāk par pieļaujamo minimālo ūdens līmeni HES ikdienas ekspluatācijas laikā. Norādītajā līmeņa pazemināšanas termiņā iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētajai atzīmei un ūdenskrātuves līmeņa pacelšanai līdz normālam darba režīma līmenim. Pazemināšana notiks pakāpeniski, ļaujot zivīm iepeldēt dziļumā. Lai kopīgi izmantotu ūdens līmeņa pazemināšanu, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” veiks iepriekšējos gados Covid-19 ietekmes dēļ neīstenoto remontu pār Pērsi.

Iepriekšējie darbi ar ilgtermiņa pazeminājumu vasaras laikā notika pirms 11 gadiem. Tādējādi šobrīd notiekošie darbi iekļauj maksimālu un neatliekamu darbu apjomu, kas tiek veikti koncentrēti, lai izvairītos no regulārām ūdenslīmeņa pazemināšanām biežākā laika periodā un neradītu sabiedrībai vēl lielākas neērtības. Vienlaikus daļa darbu, kam nav nepieciešams zems līmenis, jau notiek.

“Kā jebkuram uzņēmumam, arī Latvenergo ir dažāda termiņa plānošanas dokumenti, saskaņā ar kuriem īstenojam uzturēšanas un investīciju projektus. Ņemot vērā būvju nolietojuma pakāpi un fiksēto defektu nopietnību un to attīstības progresu, tiek sagatavoti dažāda termiņa plānošanas dokumenti. Vispirms saskaņā ar reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir jāizstrādā būvprojekts, jāveic iepirkuma procedūras, kas kopumā aizņem 2 līdz 3 gadus. Ļoti būtiski, ka darbu veikšanai ir jāiegūst kontrolējošo vides institūciju saskaņojums. Tādējādi tikai šobrīd, pēc vairāku gadu darba, esam tajā projekta fāzē, kad varam uzsākt tā praktisko realizāciju. Ūdenslīmeņa ilgtermiņa pazeminājums Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ir paredzams arī nākamgad, kad notiks augšas bjefa balstu un atbalstsienu betona virsmu atjaunošanas 2. posma darbi. Tāpat kā līdz šim, arī nākotnē veicamos darbus saskaņosim ar kontrolējošajām institūcijām un informēsim pašvaldības, ņemot vērā nacionālās intereses un izvēloties visām pusēm labāko risinājumu,” pauž Andris Zēģele, Latvenergo HES tehniskais direktors. Zēģele arī uzsver, ka tieši Pļaviņu HES izbūve nu jau teju 60 gadu pasargā teritorijas no ikgadējiem pavasara plūdiem, kurus pašreizējie iedzīvotāji nemaz nav piedzīvojuši.

Līdzīgi citām nozarēm vasara būvniecībā ir piemērotākais laiks apjomīgu darbu veikšanai. Valsts lielākajā enerģētiskajā būvē to nosaka vairāki tehniskie, vides un sociālās atbildības priekšnoteikumi piemērotākajam darbu veikšanas periodam. Piemēram, vasaras mēnešos Daugavas ūdens pietece ir viszemākā, kā arī Latvijas klimata sezonālā rakstura īpatnību dēļ dzelzsbetona konstrukciju remontdarbus, t.sk. ūdens līmeņa mainīgajā zonā, ir iespējams veikt, kad nokrišņu daudzums ir zem vidējās gada statistiskās vērtības, un āra gaisa temperatūra nepazeminās zem +5 ^oC. Tāpat arī Latvenergo ņem vērā iepriekšējo pieredzi līdzīgu darbu veikšanā hidroelektrostacijās, kā arī citu uzņēmēju intereses. Tie ir liela apjoma būvdarbi, ko nav iespējams izdarīt īsā laikā – tāpēc ūdenskrātuvju ūdens līmeņa pazemināšanas periodi ir nepieciešami ilgi un vairākus gadus pēc kārtas. Vēlā rudenī un ziemā šos darbus nav iespējams veikt droši un kvalitatīvi, jo ar attiecīgām metodēm betonēt ziemā ir iespējams, taču to nevar darīt ūdens līmeņa mainīgajā zonā – aizsalušā ūdenskrātuvē turēt ilgstoši pazeminātu ūdens līmeni ir bīstami, tāpat šajā laikā vienmēr jārēķinās ar rudens lietus periodiem vai sniega kušanu, attiecīgi – arī rudens plūdu vai palu caurplūdumu iespēju. Hidrotehnisko būvju būvdarbos nedrīkst ignorēt gada hidroloģisko ciklu.