Aizkraukles novada kultūras centrā notika XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncerta “Balts” Aizkraukles novada deju kolektīvu koprepertuāra skate. Ņemot vērā rezultātus, svētkos piedalīsies visi novada deju kolektīvi.

“Odziņu” var atrast arī garlaicīgā dejā

AGRA BĒRZIŅA Kokneses kultūras centra jauniešu deju kolektīva vadītāja ir kopš pagājušajiem Dziesmu un deju svētkiem — aptuveni piecus gadus.

Viņas dejotāji skatē ieguva otro augstāko novērtējumu — 53,5 punktus. Par to, ka sasniegts tik labs rezultāts, viņa ir gandarīta, jo pagājušajā gadā kolektīvā nomainījās vairāki dejotāji, tikai februāra sākumā ieguva trīs jaunus puišus no 9. klases, kuri iepriekš nebija dejojuši. Par jauniešiem viņa teic, ka izveidojusies laba sadarbība, respektē viņu ieteikumus, un nav neviena, kas gribētu pretoties, nodarbības apmeklētu kā piespiedu kārtā. Mūsdienās jauniešiem ir ļauta domu un rīcības brīvība, viņi var mainīt kolektīvus, un vienīgais veids, kā noturēt, ir radīt labvēlīgu noskaņu. Augstā sasnieguma pamatā ir regulārs deju nodarbību apmeklējums. Visiem 16 dejotājiem ir jābūt, jāpiedalās, jo viens mēģinājums pilnā sastāvā ir vērtīgāks nekā trīs nepilnā. Lai apmeklējums noturētos stabils, jauniešiem nepieciešams kāds mērķis — sadanči, koncerti. Agra Bērziņa saka, saviem kolēģiem atgādina par savstarpējas sacensības trūkumu. Pēdējā laikā skates notiek vien divas reizes piecos gados. Sacensība palīdz kolektīvam mobilizēties, strādāt cītīgāk. Senāk reizi gadā bija novada, apriņķu svētki, pirms kuriem rīkoja atskaites skates. Kovida laiks ieviesa nevēlamas korekcijas. Tā kā šis ir svētku jubilejas gads, repertuārā iekļautas vairākas vecmeistaru dejas, kas mazāk patīk, nav tik aizraujošas jauniešiem. Tomēr arī šeit var atrast nianses, kurām pievērst lielāku uzmanību. Skatei bija jāapgūst sešas dejas. Kamēr tās mācījās virspusēji, dažas šķita garlaicīgas. Kad katru no tām sāka pieslīpēt, atradās “odziņas”, pie kurām piestrādāt, un tas jauniešiem ir interesanti. Tas apstiprina, ka sacensība palīdz kolektīva izaugsmei. Ja sāncensības nav, jaunieši atslābst, viņos pazūd prieks un gandarījums.

Daudzas negulētas naktis

AIGARS ZEMZARIŅŠ, Aizkraukles kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Aizkrauklis” vadītājs, teic, ka šī bija viņam pirmā skate kā vadītājam, nevis dejotājam.

Viņa dejotāji skatē ieguva 2. pakāpi (39,8 punktus).

Aigars atzīst, ka, gatavojoties tai, negulētas daudzas naktis, prātā pārliekot visas nianses. Par skati un žūrijas vērtējumu viņš teic: ļoti skarbs. Iespējams, tāpēc, ka Aizkraukle ir viens no skati noslēdzošajiem novadiem. Vērtēšana notiek piecās kategorijās, un katrā var maksimāli piešķirt 10 punktus — par tērpiem, kopējo tēlu, skatuves kultūru, muzikalitāti un tehnisko izpildījumu. Ierasti, un arī šoreiz svētku skatē žūrija nenorādīja uz saskatītajām kļūdām, nepilnībām katra kolektīva sniegumā.

Aigars Zemzariņš atzīst, ka aizvadītais gads kovida dēļ, kā arī šis pavasaris bijis grūts, tajā skaitā nodrošinot pilnus dejotāju sastāvus. Prieks, ka visi kolektīvi ir spējuši to panākt. Daži to paveica vien mēnesi pirms skates. Tāpēc ne tik svarīgs ir iegūto punktu skaits kā tas, ka visi piedalīsies svētkos. Iegūtie punkti nosaka kolektīva novietojumu “Daugavas” stadionā. Jo augstāka pakāpe — jo tuvāk skatītājiem. Lai gan televīzijas translācijā biežāk rāda tieši pēdējās rindas. Dzīve arī pierāda, ka deju, kas ir sarežģīta uz skatuves, uzliekot “Daugavas” stadionā, vienkāršo un daudzo soļu vietā saglabājas vien iešana taisnā līnijā.

Par dalību uzvedumā “Balts” Aigars Zemzariņš teic, ka “Aizkrauklis” nav starp kolektīviem, kas tajā uzaicināti piedalīties. Šos kolektīvus izvēlējās pērn reģionālajā skatē, kas notika Madonā. No Aizkraukles novada uzaicinātie ir “Pēda” D grupā, “Rats” un “Daugaviņa”.

Pelnījuši arī pārējie

INETA REITERE strādā ar Pļaviņu kultūras centra jauniešu kolektīvu “Daugaviņa”. Viņas dejotājiem žūrija deva augstāko pakāpi — 55 punktus.

Viņai ir gandarījums par jauniešu izturību un ieguldīto darbu. Dejas prieks un tas, ka uz nodarbībām nāk cilvēki, kuri patiesi vēlas sasniegt labu rezultātu, nevis tikai izklaidēties, ir augstā novērtējuma saknē. “Daugaviņā” starp dejotājiem ir diezgan liela vecuma atšķirība, bet, neraugoties uz to, viņi atraduši kopīgu valodu, vēlas būt kopā. Ineta Reitere stāsta, ka dejas jomā strādā ļoti ilgi, arī izglītība saistīta ar to, un, viņasprāt, vairāki citi kolektīvi skatē bija pelnījuši augstāku novērtējumu. Pašlaik nav zināms, vai “Daugaviņa” piedalīsies lielkoncertā “Balts”, kurā dejos tikai labākie no visas Latvijas. Kolektīvus, kuri tajā piedalīsies, nosauks maija vidū.

Vērtēšana — baudpilns process

Viena no žūrijas loceklēm ir GUNA TRUKŠĀNE. Viņa arī horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja un Bauskas novada deju kolektīvu virsvadītāja.

Pirms šīs skates vērtējusi 570 citus kolektīvus. Ņemot vērā rezultātus, viņa paziņoja, ka visi kolektīvi, kas piedalījās skatē Aizkrauklē, ir arī XVII Deju svētku dalībnieki. Par Aizkraukles novada dejotājiem viņa saka — ļoti sparīgi, ar savu degsmi un dejas tradīciju. Tādas šajā novadā bijušas jau sen un, par laimi, saglabājušās līdz mūsdienām. Redzams, ka šeit ir daudz jaunu, talantīgu dejotāju, kas nākotnē novada vārdu nesīs plašāk. Par to, vai skati bija grūti vērtēt, Guna Trukšāne saka, tas bija baudpilns process. Saprotams, ka pirms skates ir satraukums, bet tā radītajām niansēm uz skatuves nepievērsa uzmanību. Žūrija vērtēja pamatsoļu precizitāti, to, vai gājieni iestudēti. Lai vēlāk, svētkos dejojot “Daugavas” stadionā, zīmējums turētos kopējā rakstā. Skatē Aizkrauklē redzētais viešot pārliecību, ka svētki izdosies un būs krāšņi.

Fakts

◆ Līdz Dziesmu un deju svētkiem atlikušas nepilnas sešdesmit dienas, un šogad Dziesmu svētkiem atzīmē 150 gadus.

◆ Jubileju sagaidīs, godinot senās svētku tradīcijas, kas ieaustas gan deju rakstos, gan dziesmās.

◆ Deju skatē Aizkrauklē piedalījās 19 kolektīvi, ap 300 dejotāju kopumā izdejoja 41 deju.

◆ Žūrijai savu dejas mīlestību rādīja “Daugaviņa” no Pļaviņām, “Liepavots” no Kokneses, kā arī Kokneses kultūras centra jauniešu deju kolektīvs, “Dižsusuri” un “Dzēse” no Skrīveriem, “Aizkrauklis” (vidējās paaudzes un senioru kolektīvs), “Zeļļi”, “Pēda” (divi kolektīvi), “Radi” (vidējās paaudzes un senioru kolektīvs) no Aizkraukles, “Kodols”, “Kodoliņš” un “Atvars” no Jaunjelgavas, “Rats” no Vecbebriem, “Irši” no Iršiem, “Vidupe” no Pļaviņām un “Sēļi” no Neretas.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.