Uz slikta ceļa pēc džungļu likumiem. Ceļa Daudzeva—Sunākste pārbūve iekļauta tuvāko triju gadu darba plānā, taču viss atkarīgs no finansējuma.

“Tad, kad man bija 16, mācījos vidusskolā, solīja, ka ceļš būs asfaltēts. Tagad man būs 60, un sola joprojām.” Tā par ceļu Daudzeva—Sunākste (V956) saka Daudzeses bērnudārza “Čiekuriņš” vadītāja Ieva Bērziņa. Vai novadu reforma varētu būt ilgi gaidītais pagrieziena punkts šim ceļam, kurš jau 40 gadu ir vietējo sāpe un problēma?

Valdības maiņa plānus izjauca

Sunākstiete, vietējās luterāņu draudzes priekšniece Mirdza Caune ir profesionāla autovadītāja, savulaik strādājusi par vadītāju apmācības instruktori, bet arī viņa atzīst, ka ceļš uz Sunāksti bieži ir neizbraucams. Ikdienā braucot gan uz Viesītes pusi, kas ir 16 kilometru no Sunākstes, kur ir tuvākā aptieka un zobārsts, kā arī Jēkabpils veikaliem, kas ir 25 kilometru tālu, vai Aizkraukli, kas ir 30 kilometru attālumā. Slikts ceļš nozīmē mašīnas ritošās daļas remontu. “Man gan paveicies, jo dēlam ir autoserviss, un viņš iegulda savus līdzekļus manas mašīnas remontā. Apmēram četras reizes gadā braucu pie viņa,” stāsta Mirdza. Ikdienā viņa brauc ar bērnu dāvināto mazo Seat markas auto. “Paldies tiem, kas pagājušajā nedēļā noskrāpēja ledu, tas jau ir daudz. Lai gan jāatzīst, ka 90. gados ceļš bija vēl sliktāks. Autobuss brauca piecus kilometrus stundā, knapi vilkāmies. Kamēr aizbraucām līdz Aizkrauklei, aknas pa muti lēca ārā. Tad ceļus ļoti reti greiderēja,” stāsta Mirdza Caune. “Galvenais,” viņa saka, “to ceļu uztaisīt taisnu. Līkumi tur ir diezgan bīstami. Man jau patīk tāda ekstrēma braukšana. Visu mūžu kopš 70. gadiem esmu pie stūres.