Sēreniete Antonija Bitka atrod mājas ceļa malā kastē atrastajam suņukam

Sēreniete Antonija Bitka pirmdien, vedot mazdēlu no darba, ceļa malā atrada mazu kucēnu, kurš tur bija atstāts palielā kartona kastē. Kundze, kura pati ir liela dzīvnieku mīļotāja, mazo radībiņu paturēt savās mājās gan nevarēja, tāpēc meklēja suņukam mīlošus un gādīgus saimniekus.

Atradums gadījās ceļa posmā starp Sēliju un Seci. “Bijām jau pabraukuši ceļa malā noliktajai kastei garām, kad mazdēls iesaucās — tā kaste kustas! Apstājāmies un devāmies skatīties, kas tur ir,” stāsta Antonija. “Kastē uz kaut kādas vecas maisa drēbes bija maza, netīra, nosalusi radībiņa. Likām mašīnā un vedām mājās,” stāsta sēreniete. Kucēnu Antonijas mazmeita nosauca par Rodžeru, jo atradenītis ir divus mēnešus vecs suņu puika. Kucēns bija kārns un izvārdzis. Nākamajā dienā sunītis aizvests uz veterināro klīniku Aiz­krauklē, kur viņu apskatījis dakteris Dāvids Kleimanis un atzinis, ka kucēns ir vesels, tikai uzturējies nelabvēlīgos apstākļos. 

Lai atrastu sunītim labus saimniekus, Antonijas kundze pēc palīdzības vērsās pie mums un ar visu aizbilstamo trešdien ieradās redakcijā. Kamēr uzklausījām sērenietes stāstu, mazais astainis izstaigāja redakcijas telpas, izošņājot katru kaktiņu, nedaudz uzrēja vienai kolēģei, sadraudzējās ar otru un pozēja fotogrāfei. Nospriedām — būs draudzīgs un labs sargs. Pēc brīža jau bijām sagatavojuši informāciju, ko ievietojām gan savā mājaslapā, gan sociālajos tīklos, ka mazais Rodžers meklē jaunas mājas un mīļus un gādīgus saimniekus.

Šis notikums apliecināja to, ka atsaucīgu cilvēku, kuri ir gatavi uzņemties rūpes par mūsu mazajiem draugiem, tomēr ir daudz vairāk nekā tādu necilvēku, kuri -15 grādu salā var mierīgi izmest sunīti ceļmalā. Jau pēc pāris stundām saņēmām zvanu no Antonijas kundzes, kura pastāstīja, ka Rodžers ir atradis jaunas mājas. Turpmāk viņš dzīvos Jaunjelgavā. 

“Es ļoti mīlu dzīvniekus un labprāt viņu paturētu pati, bet dzīvoju daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, un mums mājās jau ir divi mazi sunīši un ārā lielais Grāfs, kuram nu jau 17 gadu. Mazajiem — Čapim ir pieci gadi, bet Peciņai — trīs. Tie dāvināti mazbērniem,” stāsta Antonija. Vasarā Bitku saimei piepulcējies arī kaķēns, kuru Antonija atradusi pamestu ārā, garā zālē. “Dzirdēju tādus pīkstienus, klusu ņaudēšanu, gāju skatīties un atradu kaķīti. Tā ka mums jau pilna māja ar dzīvniekiem.”

Rodžers nav Antonijas pirmais izglābtais suns. Pirms trijiem gadiem viņa Aizkraukles autoostā atrada mazo Klio, un arī toreiz viņa ienāca pie mums redakcijā, lai palīdzētu atrast sunītim saimniekus. Mazā Klio toreiz aizdevās uz Limbažiem, un viņas jaunie saimnieki joprojām uztur kontaktus ar suņuka glābēju.