Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Saeimas deputāte Aizkrauklē runā par vardarbības riska mazināšanu ģimenēs

SVARĪGI SADARBOTIES. Saeimas deputāte Anda Čakša aicināja Aizkraukles novada Sociālā dienesta un pašvaldības policijas pārstāvjus tiešsaistē pievienoties nākamajai darba grupas sēdei, lai izprastu, kā notiek informācijas apmaiņa un kā tiek risināti jautājumi. “Saeima nav kaut kur kosmosā. Ir svarīgi, ka sadarbojamies, darām, risinām. Nepieciešamas atrast sadarbības partnerus, dalīties pieredzē, apmainīties domām, viedokļiem,” norāda Saeimas deputāte.
Gunas Mikasenokas foto

Lai tiktos ar Aizkraukles novada Sociālā dienesta un pašvaldības policijas pārstāvjiem un runātu par vardarbības riska mazināšanu ģimenēs, Aizkrauklē darba vizītē bija ieradusies 13. Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre, bijusī veselības ministre Anda Čakša.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vājākajām vietām vajag spēka punktu

Iepriekš Andai Čakšai bijušas tikšanās Rīgas un Tukuma pašvaldībās, un Aizkraukle izvēlēta pēc nejaušības principa, nevis varmācības gadījumu skaita. Viņa vēlējās uzzināt, kā Aizkrauklē pašvaldība organizē darbu, kādi pakalpojumi ir pieejami bērniem ar ģimenēm, varmācības upuriem, kāda ir dažādu institūciju sadarbība, kādus pakalpojumus ir iecere attīstīt un kādos jautājumos būtu vajadzīgs valsts atbalsts, palīdzība. “Mēģinu saprast vājās vietas, kurām vajag pielikt spēka punktu, lai ko izmainītu,” norādīja Saeimas deputāte.

Viņa secinājusi, ka pašvaldībās ir atšķirīga pieeja dažādu dienestu sadarbībā, daudz kas atkarīgs no iestāžu darbiniekiem, viņu izpratnes un vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā. Uzklausot citu pašvaldību pieredzi, ir iespēja arī savā pašvaldībā attīstīt iesākto darbu, cilvēki paši pamana vājās vietas un sāk vairāk pie tā strādāt. Piemēram, Tukumā īstenots pilotprojekts, izstrādājot anketu, lai policija par vardarbības gadījumiem varētu ziņot sociālajam dienestam, un Tukuma pieredze tagad tiek ņemta vērā arī citur.

Varmāka bieži ir ģimenes loceklis

Anda Čakša stāsta, ka pusotra gada laikā, kopš pastāv Saeimas darba grupa vardarbības riska mazināšanai ģimenēs, ir pastiprināti pievērsta uzmanība vardarbības problēmai — Latvijā ir daudz emocionālās un fiziskās varmācības gadījumu, katra trešā sieviete ir cietusi no vardarbības, bieži vien varmāka ir partneris vai kāds cits ģimenes loceklis. Tiek reģistrēti gadījumi, kad partneris nogalina savu partneri, un dažkārt alkohola ietekmē vecākus fiziski iespaido viņu bērni. Katra iestāde atbild par savu darbu, taču valstī nav vienotas informācijas apmaiņas starp Valsts policiju, pašvaldības policiju, sociālo dienestu. No pagājušā gada 1. jūlija ieviesta anketa, ko policija aizpilda un nosūta sociālajiem dienestiem, līdz ar to tie zina situāciju un var sniegt vajadzīgo atbalstu, pakalpojumus. Anda Čakša vērtē, ka tas ir liels solis. Otrs lielais solis — panākts, ka policija varmāku var nošķirt bez upura piekrišanas. Bieži vien upuris jūtas nedrošs un neizšķiras par tādu soli. Svarīgi arī tas, ka kopš pagājušā gada 1. jūlija ir spēkā tiesību normas, kas varmākam nosaka pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus. Svarīgi arī tas, ka ar iesniegumu var vērsties jebkurā Valsts policijas iecirknī. Ļoti bieži cieš sievietes, bet vīriešiem ir vēl lielāks kauns ar iesniegumu vērsties policijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jāzina, kur vērsties

Vērtējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vardarbību pret savu dzīvesbiedri, Anda Čakša norādīja — jebkurai sievietei jābūt pārliecībai, ka viņai ir, kur vērsties. Ja sieviete vēršas sociālajos tīklos pēc palīdzības, tas viņai, iespējams, nav skaidrs. Deputāti sāpina “gudrīšu” kritika par to, ka nevajag savas ģimenes netīrumus nest ārpusē, ka kritizētāji iestājas varmākas pusē, nevis domā, kā palīdzēt upuriem. Šādi gadījumi notiek daudzās situācijās, un šī ir epizode, kurā vardarbība izgaismojas. Pēc deputātes domām, sākumā vajag palīdzēt upurim, viņu saprast un pēc tam analizēt, kurš ir vainīgs vai nevainīgs, kurš ir vairāk vai mazāk atbildīgs.

“Ir stereotips, ka vardarbība notiek sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, tomēr vardarbība notiek visos sabiedrības slāņos neatkarīgi no amata un stāvokļa sabiedrībā. Darba grupas paveiktais ir sākums, jo, lai notiktu pārmaiņas varmācības mazināšanā, vajadzīgs laiks. Mēs gribētu panākt, ka atpazīstam varmācību skolās, bērnudārzos, darbavietās un nebaidāmies par to runāt,” saka Anda Čakša. Viņa aicina nestāvēt malā un neklusēt par varmācības gadījumiem, bet reaģēt. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.