Saeimā nobremzē Civilās savienības likumprojekta skatīšanu

 Saeima ceturtdien no darba kārtības izslēdza Civilās savienības likumprojektu, ko bija paredzēts skatīt galīgajā lasījumā.

Likumprojekts no darba kārtības tika izslēgts pēc Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas iniciatīvas. 

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns (K) aģentūrai LETA sacīja, ka likumprojekts atkal būs Saeimas darba kārtībā nākamnedēļ, kad arī būs redzams, vai tā pieņemšanai pietiek balsu. Politiķa ieskatā, nav lietderīgi “stiept garumā” tā pieņemšanu, jo ir jāizpilda Satversmes tiesas spriedums.

Deputāts sagaida, ka likumprojekta pieņemšanu atbalstīs viņa pārstāvētie “Konservatīvie”, kā arī “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” deputāti. Viņš cer, ka balsojumā pietiekamā skaitā piedalīsies arī citi deputāti, balsojot vismaz “pret” vai “atturoties”, lai balsojumam būtu kvorums un likumprojektu varētu pieņemt.

Aicināts vērtēt, vai likumprojektu izdosies pieņemt 13.Saeimā, vai arī tas paliks lemšanai 14.Saeimā, Butāns pauda cerību, ka to izdosies pieņemt šajā sasaukumā. Reizē Juridiskās komisijas vadītājs prognozēja, ka 14.Saeimā vēlētāji atbalstīs tādas partijas, kurām būs iespēja izdarīt tos darbus šajā jomā, ko nebūs paveicis parlamenta pašreizējais sasaukums.

Neskaidrību par to, vai likumprojektu varēs pieņemt, radīja “Saskaņas” Saeimas frakcijas deputātu lēmums nekādā veidā ar saviem balsojumiem nepiedalīties tā skatīšanā. Ņemot vērā, ka likumprojekta izskatīšanai ir nepieciešams kvorums jeb vismaz 50 deputātu piedalīšanās balsojumā, šāda “Saskaņas” lēmuma rezultātā likumprojekta pieņemšanai varētu trūkt balsu, jo tam nav visas koalīcijas atbalsta.

Daudzi deputāti, kuri iebilst pret likumprojekta izskatīšanu, līdz šim bieži nepiedalījās balsojumos par likumprojektu, lai “norautu kvorumu” un nepieļautu tā pieņemšanu, tomēr līdz šim minimālais kvorums vienmēr ticis panākts, balsojot arī daļai no “Saskaņas” deputātiem.

Ceturtdienas rītā Vecrīgā pie Saeimas nama kustības “Dzīvesbiedri” rīkotajā piketā daži simti protestētāju ar dažādiem aicinājumiem deputātiem aktīvi pauda atbalstu Civilās savienības likumprojekta pieņemšanai, novēroja aģentūra LETA.

“Saskaņa” šādi reaģējusi pēc trīs opozīcijas deputātu vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par Saeimas deputāta Aivara Geidāna (K) iespējamo ietekmēšanu Civilās savienības likumprojekta balsojumā. Partijā skaidro, ka tā nevēlas pieļaut Saeimas nonākšanu “apkaunojoša koruptīva skandāla ēnā”.

Geidāns noliedz, ka būtu ietekmēts un savu gala balsojumu skaidro ar nepieciešamību politikā kolektīvi vienoties kādu jautājumu atbalstīšanai, lai parlamentārā demokrātija darbotos efektīvi.

Kā ziņots, likumprojekts paredz ieviest jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai, tostarp pavērtu iespējas reģistrēt viendzimuma pāru attiecības.

Likumprojektu Tieslietu ministrija sagatavojusi, reaģējot uz Satversmes tiesas 2020.gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā, ar kuru tiesa atzina, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību, tostarp arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.

Civilās savienības likumprojektā norādīts, ka tā mērķis būs nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Likumā paredzēts noteikt kārtību, kādā noslēdz un izbeidz civilo savienību un tās pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Civilo savienību paredzēts definēt kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgtu vienošanos, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus.

To būs aizliegts noslēgt personām, kuras būs laulātas, noslēgušas spēkā esošu civilo savienību ar citu personu vai kuras ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām vai adoptētājiem ar adoptētajiem.

Civilā savienība būs šķērslis stāties laulībā ar personu, ar kuru nav noslēgta savstarpēja civilā savienība. Tā izbeigsies ar vienas civilās savienības puses nāvi, ja tiesa vienu civilās savienības pusi izsludinās par mirušu, ar civilās savienības pušu savstarpējas laulības noslēgšanu, ar civilās savienības izbeigšanu pie notāra vai ar tiesas spriedumu par civilās savienības izbeigšanu.

Plānots noteikt, ka civilās savienības noslēgušajiem ir savstarpējs pienākums gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Tāpat iecerēta atbildība par saistībām, ko civilās savienības puses kopīgi noslēgušas kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.

Likumprojektā paredzēta kārtība, kā civilās savienība tiek izbeigta pie notāra vai tiesā.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP), likumprojekts ir diezgan būtisks solis uz priekšu, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas nolēmumus un paustos secinājumus par kopdzīves atzīšanu no valsts puses. Šāds regulējums ļautu cilvēkiem, kuri nav “ar laulības saitēm sieti”, izmantot civilās savienības, tajā skaitā, viendzimuma pāriem, kuriem nav atļauts noslēgt laulību, atzīmēja Dūrītis.

LETA