Sadraudzēties ar “tarakāniem galvā”. Apgūstot psihoterapiju, no palīdzības meklētājas kļūst par glābēju citiem.

Jaunjelgaviete Inese Vorobjova jau vairākus gadus par mājām sauc Londonu. Tieši pirmie dzīves gadi un notikumi bija spēcīgs virzītājspēks viņas personības attīstībā. Soli pa solim Inese atklāja savu piepildījumu — psihoterapiju. Tā palīdzējusi sadraudzēties ar pašas “tarakāniem galvā”, un tagad ir instruments, ar ko palīdzēt citiem.

Svētīta ar sirdslietas profesiju

— Kāds bija tavs ceļš no mazpilsētas uz metropoli?

— Mana dzimtā pilsēta ir Jaunjelgava, un skolas gados nopietni aizrāvos ar sportu. Vidusskolas laikā izmantoju izdevību piepildīt savu bērnības sapni — divus gadus apguvu saksofona spēli Aizkraukles Mūzikas skolā. Ko darīt pēc vidusskolas, pašai skaidrības nebija.Dzīvojot Latvijā, nejaušības pēc uzgāju un nolēmu apmeklēt deviņu mēnešu psihoterapijas grupu “Sievišķības spēks”. Tās laikā sapratu, ka esmu atradusi savu sirdslietu un vēlos kļūt par profesionālu psihoterapeiti. Mana personīgā pieredze šīs terapijas grupas laikā parādīja, ka drošā vidē, kur var izpaust un dalīties ar to, kā patiesi jūties, ko domā un vēlies, par ko uztraucies, kas sagādā grūtības un kad jūties sadzirdēts, atbalstīts un saprasts, ir lieliska vide pašam solīti pa solītim veidot un radīt kvalitatīvāku, piepildītāku un apmierinātāku dzīvi. Radās labvēlīgi apstākļi, un karjeras maiņas meklējumos devos un sāku strādāt par aukli Londonā. Sapratu, ka šis man padodas un patīk, tādēļ mērķtiecīgi apguvu jaunas iemaņas šajā jomā.