Nākamgad sāksies jauna dzīve

Pirms novadu reformas Neretas puses cilvēki bažījās, ka jaunajā novadā viņi būs meža otrā pusē jeb aizmirsti, par viņu problēmām neinteresēsies. Pusgads ir salīdzinoši neilgs laika periods, lai izvērtētu reformas ietekmi, tomēr jau tagad, skaitot naudu nākamā gada budžetam, neretieši jūt negatīvus signālus. Bažas ir par iespējamo brīvpusdienu atņemšanu skolas bērniem un lauku konsultantu amatu likvidēšanu. 

Laikraksta drukāto versiju lasiet šeit

Kopsavelkot visu uzrunāto cilvēku teikto, jāsecina, ka Neretas puses iedzīvotāju skats nākotnē ir nogaidošs, pieļaujot dažādas, tajā skaitā nepatīkamas, pārmaiņas. Daudz nezināmā, neskaidrības. Sabiedrībā aktīvākie cilvēki atzīst, ka notikumu virzība lielā mērā atkarīga no pašiem, nevar pakļāvīgi gaidīt, kad rīkojumus dos un lēmumus pieņems novada vadība Aizkrauklē.

Katra sāpīte ir jāuzklausa

Evita Vīnakalne, bijusī Neretas novada domes deputāte, teic, ka reformas sakarā pašlaik lielas pārmaiņas nejūt. Ziemassvētkiem gatavojoties, Nereta ir izpušķota, ceļi iztīrīti. Pati pēdējā laikā vairāk dzīvojot mājās, retāk kaut kur dodas. “Man bērns janvārī būs pilngadīgs, un nāksies saskarties ar pārmaiņām, kas skar viņu kā invalīdu un sasniedzot pieaugušo dzīvi. Pagaidām īsti nezinu, kādas pārmaiņas viņu skars un kā tās realizēsim. Mainīsies kaut kas pabalstu līmenī, bet par to jājautā sociālajā dienestā,” stāsta Evita. “Klausījos, ka Madonas novadā pabalstus pielīdzina tam, kāds līdz novadu reformai bija augstākais tagadējā novada teritorijā. Vai tāpat būs Aizkraukles novadā, nezinu. Šķiet, ka Neretā līdz šim daži pabalsti bija lielāki nekā tagadējā novada centrā. Katrā ziņā būtiskāku ietekmi, visticamāk, sagaidīsim ar nākamo gadu, kad līdz galam būs izveidota novada pārvaldes struktūra.”

Lidija Ozoliņa ir uzņēmīga pilskalniete, biedrības “Upmales mantinieki” vadītāja. Viņa teic, ka sākumā bija bažas par to, kā būs, vai nebūs dziļi aiz lielā meža. “Pašlaik tā nav, liekas, ka mūs arī redz,” teic Lidija. “Skaidrs, ka Aizkrauklē nevar zināt visas neretiešu problēmas. Tāpēc mums pašiem jāpastāv par sevi. Skatoties nākotnē, nezināmā ir daudz, bet daudz kas atkarīgs no mums pašiem — kā uz visu notiekošo reaģēsim un cik ieinteresēti būsim kaut ko darīt labāku. Tā vietā, lai uzbruktu ar savām negācijām, jāpadomā, kāds būtu pareizākais risinājums. Cilvēki, kuriem pašlaik 50 — 60 gadu un kuri strādā Neretas pusē, iespējams, ir neziņā — vai būs darbs, kādi būs pienākumi, kā darbosies sasaiste starp klientu apkalpošanas centru un Aizkraukli. 

Tas, ko esmu pamanījusi, — jaunais novads ir atvērts katram iedzīvotājam. Novada mājaslapā ir pieejami telefonu numuri, uz kuriem var piezvanīt, aprunāties, ieteikt. Arī novada veidošanas laikā aktīvi sekoju līdzi, pieslēdzos tiešsaistes sēdēm. Ja mājās ir dators un internets, cilvēks var būt pietiekami sociāli aktīvs un informēts. Vismaz es no jaunā novada pārstāvjiem neesmu saņēmusi atteikumu sarunāties, manas idejas ir uzklausītas. Jo novads lielāks, jo grūtāk to pārredzēt, jo sūdzību būs vairāk. Ir labi, ka atstātas apvienību pārvaldes. Skaidrs, ka no Aizkraukles neskries neviens man šķūrēt ceļu, šie un citi vietējie jautājumi jārisina šeit. Šoziem pēc puteņa noteikto triju stundu laikā manā pusē parādījās greiders un notīrīja ne tikai galveno ceļu, bet ļoti solīdi arī ceļu uz māju. Esmu dzirdējusi, ka Neretā traktorists sniegu mēdz atstāt ceļa galā tā, ka ne iebraukt, ne izbraukt. Ceļu uzturēšana tagad, ziemā, ļoti svarīga, jo jāatceras arī par operatīvo transportu, kuram jāpiekļūst ne tikai pagasta centra mājām. Būs jāiestrādājas jaunajā amatā Jurim Gorbačovam — apvienības vadītājam. Man patīk tas miers, ar kādu viņš noraugās uz visu. Tas laikam viņam palīdzējis darbā ugunsdzēsībā. Priekšniekam nevajag ņemt vērā visu, ko saka tauta, bet uzklausīt gan vajag. Tad abām pusēm rodas labāka izpratne. Tomēr klientu apkalpošanas centram gan vajadzētu uzklausīt un ņemt vērā katru, tajā skaitā par ceļu greiderēšanas vai tīrīšanas nepieciešamību. Katrs cilvēks ir mūsu cilvēks, un katra sāpīte ir jāuzklausa.

Lems par skolēnu ēdināšanu

Žanna Miezīte ir Mazzalves pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā. Viņa atzīst, ka sākumā bija bažas par novadu reformu, tā teikt, “ka būsim aiz mežiem, kaut kur nomalē”. Šobrīd tā gluži nevarot teikt. Ir dažas lietas, kas pilnveidotas, kļuvušas labākas, piemēram, kultūras dzīvē. Mazzalvē būs saieta nams, un piešķirta vēl viena kultūras darbinieka štata vieta. Līdz šim Neretas pusē nodrošinājums ar kultūras cilvēkiem bijis vissliktākais. Tagad zināms, ka Neretas kultūras nams būs kultūras centrs, bet visi pārējie būs tā struktūrvienības — Sproģu, Zalves, Pilskalnes un Mazzalves saieta nami. Pašlaik gan Zalves, Sproģu un Pilskalnes kultūras darba organizatoram par visām trim vietām piešķirta 0,5 slodžu likme. Līdz ar to iepriekšējie kultūras organizatori no šī darba atteikušies. “Jā, Pilskalnē ir maz cilvēku, bet tas nenozīmē, ka viņiem kultūras pasākumus vispār nevajag. Līdz gada beigām šo jautājumu vajadzētu atrisināt,” stāsta Žanna Miezīte.

Viņa arī saka, tuvākajā laikā jaunā novada domes deputāti lems par to, vai Neretas puses skolās visiem bērniem atstāt pašvaldības apmaksātas pusdienas. Tās varētu būt tikai daudzbērnu un maznodrošinātajām ģimenēm. Šāds ierosinājums nav tik daudz līdzekļu taupīšanas dēļ, drīzāk vienotu noteikumu ieviešanai visās skolās. Līdz šim citviet pašvaldība ēdināja tikai kādu noteiktu skolēnu grupu. “Katrā ziņā Mazzalvei tas būtu sāpīgs trieciens, jo, cik vien šeit strādāju, un tas ir 40 gadu, skolēni vienmēr te ēduši bez maksas,” saka Žanna Miezīte. “Nezināmā vēl ir ļoti daudz, bet viss ir risināms, un, kopumā ņemot, nevar teikt, ka mums nodarīts pāri. Šobrīd novads strādā pie daudziem juridiskiem jautājumiem, un no 1. janvāra jāsāk jauna dzīve.”

Likvidēs lauku attīstības speciālista vietu

Uzņēmējs Zalves pagasta Sproģos Artis Kronītis teic, ka pašlaik lielas pārmaiņas vēl nejūtot. “Pie mums ar brāli kā pie uzņēmējiem bija atbraukusi jaunās domes vadība. Viņiem izstāstījām, kas mums būtu nepieciešams, piemēram, jāsakārto īpašumtiesības zemei, uz kuras strādājam. Kad būs konkrēts jautājums, vērsīsimies pie viņiem, tad redzēsim, kāda būs pretimnākšana. Līdz šim uz Aizkraukli tāpat sanāk bieži aizbraukt dažādās darīšanās. Esmu zvanījis arī Neretas klientu apkalpošanas centram, cilvēki tur atsaucīgi, visu bez problēmām izdevās nokārtot, sazinājās ar Aizkraukli.”

Aina Vadzīte, Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja, saka,  pašlaik nav ne pozitīvu, ne negatīvu iespaidu. “Strādājam kā iepriekš. Arī no iedzīvotājiem  līdz šim neesmu saņēmusi kādus jautājumus saistībā ar jauno novadu. No jaunā gada redzēsim, kas mainīsies. Ziemā ceļi, kas ir viena no galvenajām rūpēm, Pilskalnes pagastā tiek tīrīti labi, un to veic vietējais zemnieks Viktors Patupa. Domāju, ka laba sadarbība izveidosies ar jauno apvienības vadītāju Juri Gorbačovu, ar kuru līdz šim sadarbojāmies ugunsdzēsības jomā. Visticamāk, ka visa sadarbība ar Aiz­kraukli arī notiks ar pārvaldes vadītāja  starpniecību. No nākamā gada pagastā un arī visā bijušajā Neretas novadā nebūs tādas štata vienības kā lauku attīstības speciālists. Pilskalnē tā bija Danute Avena. Acīmredzot turpmāk par neskaidrībām lauksaimniecībā vajadzēs vērsties vai nu Lauku konsultāciju centrā Aizkrauklē, vai uz vietas Neretā — klientu apkalpošanas centrā. Ir mūsu pusē vēl mazie zemnieki, kuri paši gados un ar datoru nav “uz tu”. Šiem cilvēkiem Danute palīdzēja, konsultēja, nereti kaut ko izdarīja viņu vietā. Dzirdēju, ka ierosināts arī bibliotekāriem noteikt kā uzdevumu — palīdzēt zemniekiem ar tehniskām lietām interneta vidē — veikt maksājumus, iesniegt pārskatus. Kā variants ir Danutes Avenas pakalpojuma pirkšana privāti. Lielie zemnieki, protams, pie viņas nenāca, paši tiekot galā vai palīdzību meklējot citur.” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.