Mūziku klausījās guļot uz klavierēm. Monta Poreja: Esam ilgi ļāvuši sev kāpt uz galvas

Monta Poreja ir no Koknesē labi zināmās, muzicējošās un dziedošās Skuju ģimenes. Viņas uzvārds mainījies šogad vasarā, un arī dzīves vieta tagad ir Rīgā. Nemainīga palikusi mūzikas mīlestība. Labs iemesls aprunāties ar Montu ir dzimšanas diena, kas ir šīs nedēļas nogalē.

Aizskrējušajos 24 gados paveikts un sasniegts daudz. Viens no nesenajiem lielajiem soļiem — šogad Latvijas Universitātē iegūts skolotājas diploms. Jūlija beigās Monta un viņas draugs, viens otram teica “jā” vārdu kopīgai dzīvei.

Šlāgeri klausās arī sportojot
Montas mājas līdz vidusskolas beigšanai bija Koknese. Iestājoties Kultūras koledžā, vēlāk Latvijas Universitātē, pārcēlās uz Rīgu. Koledžā mācījās pasākumu organizēšanu un vadīšanu, bet universitātē apguva pirmsskolas skolotājas profesiju. “Diezgan daudz var paspēt 24 gados,” saka Monta. “Pasākumi, to vadīšana jau sen ir mana ikdiena. Kopā ar ģimeni vai kapelu “Aizezeres muzikanti” teju katru nedēļas nogali spēlējam ballēs. Pēc koledžas domāju, ko vēl apgūt? Tā kā patīk darbs ar bērniem, aizgāju mācīties par pirmsskolas skolotāju. Darbs bērnudārzā nozīmē arī pasniegt mūziku.”
Monta strādā Rīgas Valdorfskolas pirmsskolā, kurā no ierastās skolas ir nedaudz atšķirīga pieeja mācību procesam. Tur viņa var izpausties arī mūzikā, jo nodarbības pārsvarā notiek nevis sarunājoties, bet dziedot. Viņa saka — ja pieļaujam ideālu variantu, ka visi bērni Latvijā mācītos Valdorfskolā, sabiedrība būtu mierīgāka, harmoniskāka, ar lielāku vērtības sajūtu, ar brīvību domāšanā un rīcībā. To kā mazu modeli var redzēt Valdorfskolas bērnudārzā — bērni ir mierīgi, nebļauj, neskrien. Tā vietā izpaužas radoši. Pedagogs ir paraugs, un bērni viņu atdarina.