Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Likteņdārzā atklāj Dziesmu svētku cildinājuma akmeni. Simbols pirmajam solim uz savu valsti un brīvības apjausmu

Baibas Skabas foto

Likteņdārza augstākajā vietā — ziedu pļavā uzbērtajā kalnā — vietu radis Dziesmu svētku cildinājuma akmens. Tas aizvadītajā nedēļas nogalē, apvienojoties koriem no Aizkraukles, Ogres, Jēkabpils un Madonas novada, atklāts ar krāšņu un skanīgu koncertu Likteņdārza amfiteātrī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

37 tonnas smago akmeni pirms vairākiem gadiem Likteņdārza idejas autoram Vilim Vītolam un viņa kundzei Martai uzdāvināja uzņēmuma “Pļaviņu DM” vadītājs. “Apmeklējām uzņēmuma karjeru, un tur bija šis lielais akmens. Uzņēmums vadītājs to uzdāvināja Likteņdārzam, taču uz Koknesi tas bija jānogādā mums pašiem. Atvedām un novietojām Draugu alejas galā, ceļa malā, kur tas ilgu laiku arī gulēja,” atceras Vilis Vītols.

Sākums vienotai tautai

Ideja pārvērst šo akmeni par Dziesmu svētku cildinājuma simbolu radās Kokneses fonda padomes priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei. Viņa saka: “Dziesmu svētki mūsu tautas liktenī ir kaut kas tik liels un nozīmīgs, ka, tuvojoties to 150. gadskārtai, likās pašsaprotami, ka mums svētki noteikti ir jācildina Likteņdārzā. Pirmā apvienošanās, pirmās brīvības apjausma, īstenībā — pirmais solis uz savu valsti. Uzņēmējs Rihards Tomsons, viens no Pirmo latviešu dziedāšanas svētku rīkotājiem, ļoti precīzi ir raksturojis šī notikuma vēsturisko nozīmi — ja šais svētkos pa sirmās Rīgas vārtiem iegāja tikai kurzemnieki un vidzemnieki, tad pa tiem nākotnē izgāja vienota latviešu tauta.”

Labākā vieta, kur tam jābūt

Arhitekts Andris Kronbergs, viens no šī projekta līdzdalībniekiem, piebilda: “Nākamais solis bija atrast šim akmenim piemērotu vietu, jo to nevarēja atstāt vienkārši ceļa malā, kur tas gulējis līdz šim, tā bija tikai tāda pagaidu vieta. Kaut kas noteikti bija jāizdomā un jānoliek pašā labākajā, augstākajā vietā, jo — kalnā kāpu gavilēt! Sekoja garas diskusijas par to, kur to nolikt, vai būs iespējams uzvest šo dižakmeni kalnā, kā to labāk izdarīt un cik tas maksās, taču mums izdevās! Jūtu, ka šī ir īstā vieta, kur tam jabūt.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Likteņdārza idejas īstenotāji — Kokneses fonda pārstāvji norāda, ka Dziesmu svētku cildinājuma akmens atklāšana ir viens no nozīmīgākajiem šī gada notikumiem Likteņdārzā, kas pulcēja vairākus simtus dalībnieku un daudzas prominentas personas. Tajā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, Dziesmu svētku virsdiriģenti, Aizkraukles novada vadītājs Leons Līdums, kā arī kori no Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Ogres novada un Rīgas.

Nevar sevi iedotāmies bez dziesmas

“Pasaulē nav citas tādas tautas, kur valsts un nācija būtu tik cieši savijusies ar dziesmu. Dziesmu svētki jeb, toreiz saukti par Dziedāšanas svētkiem, izauga no tautas dziedāšanas, kur pagastos, ciemos cilvēki sanāca kopā un izdziedāja savas sāpes un priekus. Šis akmens būs simbols šim dziesmu garam, kas ir ievīts Latvijas valstiskumā un latviešu pašizpratnē par sevi. Latvietis nevar iedomāties sevi bez dziedāšanas. Lielajā kopādziedāšanā — Dziesmu svētkos — mēs uzpildām sevi ar latviskumu, ar nācijas un valsts ideju. Es vēlu visiem dalībniekiem šajā skaistajā vakarā vienmēr apzināties to, ka dziesma un Latvija ir nedalāmi jēdzieni! Vienas lietas divas puses. Pateicos Kalnietes kundzei par šo dižakmens ideju, kas būs redzams simbols mūsu dziesmu garam, kas mūs ir nesis cauri grūtajiem laikiem un ar ko mēs esam kopā labajos laikos,” pasākumā Likteņdārzā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Senas tradīcijas arī Aizkraukles novadā

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atgādināja, ka Dziedāšanas svētku tradīcijas aizsācējas pamatā bija pagastu dziedāšanas biedrību aktīvā rosība. Arī Aizkraukles novada pagastos ir vēstures liecības par dziedāšanas biedrību aktīvu darbību. “Šodien viesojāmies Sunākstē, kur dažas nedēļas pēc pirmajiem Dziesmu svētkiem notika tuvākās apkārtnes biedrību koru dziesmu diena. Pēc tam prezidents iestādīja ozolu Vīgantē, kas ir iecienīta vietējo dziesmu svētku vieta no pirmās brīvvalsts laikiem. Šodien Likteņdārzā, atklājot Dziesmu svētku cildinājuma akmeni, mēs iezīmējam vēl vienu nozīmīgu vietu mūsu novadā, lai apliecinātu uzticību šai skaistajai tradīcijai un idejai, ko tā nes sev līdzi,” sacīja novada vadītājs.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.