Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Gaisā šaujas emocijas

Laikam to sauc par demokrātiju, kad tautas vairākuma intereses ir ņemtas vērā, iegribas piepildītas. Tikmēr otra puse, mazākumā palikusī, jūtas emocionāli atstumta, mazāk vērtīga. Šoreiz stāsts par salūtu Vecā gada vakarā un Jaunā gada sākumā. Salūts par diskusiju objektu kļuvis salīdzinoši nesen, pirms kara Ukrainā tikai no aizbēgušo suņu saimniekiem. Vieni pret to ir pēc būtības, bet viņi ir mazākumā. Man šaušana no ieroča, šāviena troksnis pārsvarā saistās ar vardarbību. Īpaši tagad, kad karš kļuvis par realitāti. Tomēr vairākumam salūts un raķešu sprādzieni ir divi nesaistīti trokšņi. Latvijā labi zināmais biologs un žurnālists Māris Olte saka: salūts Jaungadā nav rašistu pazīme. Neieslīgsim galējībās. Tomēr ne tikai es iedomājos, ka īpaši traumatiski salūts iedarbojas uz bēgļiem no Ukrainas. Lai gan, kā rāda ieraksti internetā, piemēram, Vācijā, bēgļi paši sarīkojuši grandiozu salūtu. Kādā citā ierakstā gluži pretējais — Latvijā iebraukušie ukraiņi instinktīvi pieplokot pie zemes un bailēs lūkojas debesīs, kad tuvojas zemu lidojoša lidmašīna. Vēl kādi salūtu sauc par gaisā izmestu, nelietderīgi izšķiestu naudu. Arī viņi ir mazākumā. Pēc dažviet, tajā skaitā Jelgavā un Aizkrauklē, pārspīlēti garās un skaļās dārdināšanas publiski jau pavīdējuši aicinājumi turpmāk ar oficiāliem noteikumiem noteikt konkrētu salūta laiku. Vismaz tā ierobežojot pašlaik teju divas stundas ilgo dārdināšanu. Vairākums jautās — vai tas būs demokrātiski? Otra skaļākā diskusija attiecībā uz salūtu bija šaušana, tā teikt, pēc Maskavas laika. Šāvējus sauc arī par Latvijai nelojāliem. Pilnīgi piekrītu. Ja tevī sajūsmu rada teroristiskās valsts vadītāja Putina Jaungada uzruna, pēc kuras dedzīgi meties paust savu sajūsmu, tad piederi pie tiem, kas rīt varētu ieroci pavērst pret sievieti un bērnu. Diemžēl arī starp latviešiem pēdējā laikā esmu dzirdējis Krievijas uzbrukumu atbalstošus vārdus.

Vai pēc kara mūsos atgriezīsies iepriekšējā neitrālā nostāja pret Jaunā gada sagaidīšanas atribūtu? Man latviski klusais introvertums nesaistās ar skaļu un košu Jaunā gada sagaidīšanu. Tomēr no mazotnes esam pieradināti pie domas, ka nākamais gads nav citādāk sagaidāms kā vien ar salūta troksni. Citi saka, tā dara visa pasaule. Žēl gan, ka citos jautājumos neesam pasaules elpu tik atbalstoši.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.