Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

G. VĪKSNAS BIROJA ARHITEKTI: COVID-19 AKTUALIZĒ MĀJAS PLĀNOJUMA NOZĪMI

Aizvadītajā gadā visa pasaule vairāk kā jebkad agrāk pavadījusi laiku visdrošākajā no patvērumiem – savās mājās. Tas nenoliedzami daudziem uz savu mājvietu ļāvis paskatīties ar pavisam citu skatījumu – visi sadzīviskie sīkumi un dizaina nepārdomātās nianses kļūst redzami kā uz delnas. Tāpat arī režīmu darbs-mājas, aizvietojot ar režīmu – mājas ir mans viss – lielai daļai noteikti arī nācies secināt kaut vai to, ka ne visas telpas var rādīt kolēģiem videosapulcēs.

Sertificēti arhitekti kļūst arvien pieprasītāki, jo arvien vairāk laika katram ir pārdomām par tēmu – kā tad mēs šeit īsti dzīvojam? Ne vien iedzīvotājiem rodas vēlme uzlabot jau esošos mājokļus, bet arī sapņi par pavisam jauniem projektiem kļūst arvien aktuālāki. Nav brīnums, ka esot teju ieslēgtiem mājās, arī izpratne par to, kas ir funkcionāls telpu plānojums un cik daudz telpas vajadzīgs, lai visi varētu sadzīvot zem viena jumta 24/7, mainās.

Daudzās ģimenēs nu mājvietas ir ne tikai ofisi, bet arī skolas un telpas pulciņiem. Karantīnas apstākļos to pat varētu dēvēt par piespiedu cietumu. Un vērojot vienu un to pašu ainavu ik dienas, kādas tikai domas galvā nerodas! Tajā skaitā – par nepilnībām mājas plānojumā! Nav jau grēks, ja gribas, lai mājas dzīve būtu harmoniskāka gan cilvēciskā faktora, gan arī iekārtojuma ziņā. Nav noslēpums, ka apkārtējā vide spēj iespaidot to, kā jūtamies.

Šobrīd lielākais arhitektu un interjera dizaineru uzdevums – pārliecināties, ka mājvietas ir daudzfunkcionālas un ar pārdomātu telpu plānojumu. Kā to pierādījuši jaunie vīrusa apstākļi, personīgā telpa ir ļoti svarīgs aspekts, kas nodrošina mierīgu ģimenes locekļu līdzāspastāvēšanu. Jāatceras, ka katrs vēlas vietu, kur otrs nemitīgi neskatās pakausī! Nebaidīšos apgalvot, ka tā domā cilvēki gan Bauskā, gan Aizkrauklē, gan arī citviet Latvijā.

             Māja – tas ir pat 10 un vairāk speciālistu darbs

             Vairāk laika pavadot mājās, pieaug arī rēķinos redzamie cipari. Tāpat arī sevi daudz sajūtamāk liek manīt nepārdomātā ēkas siltināšana vai apkures sistēma, kas nenodrošina mājās pietiekamu siltuma līmeni. Bieži vien arī paši mājas komforta pamati grīļojas – tā ir vajadzība pēc siltuma un labas ventilācijas. Šie trūkumi tad arī ir daži no aspektiem, kas liek griezties pie arhitektu biroja, lai sakārtotu šīs pamatvajadzības.

             Tāpat arī domājot par pavisam jaunas privātmājas vai uzņēmuma projektu, mūsdienu cilvēkus daudz vairāk interesē atjaunojamās enerģijas iespējas, gan Saules baterijas, gan siltumsūkņi un dziļurbums. Šie aspekti ir ļoti svarīgi un ir būtiski tos pārdomāt, jo tas nosaka, kā ilgtermiņā tiks iegūta vajadzīgā enerģija un kādi būs provezoriskie ikmēneša izdevumi.

G. Vīksnas biroja arhitekti uzsver, ka neprofesionālu risinājumu rezultātā ēka var būt pat līdz 7% plašāka kā būtu nepieciešams. Ņemot vērā, ka katrs liekais kvadrātmetrs maksā aptuveni 1000 eiro, rezultātā tas var nozīmēt pat tik daudz kā neefektīvu 7000 eiro ieguldījumu. Tieši tāpēc svarīgs ir detalizēts būvprojekts, kas rezultātā ļauj arī būtiski ietaupīt – turklāt ne vien ēkas būvniecībā, bet arī ilgtermiņā.

G. Vīksnas biroja arhitekti strādā plecu pie pleca – šeit ir arhitekti, arhitektu palīgi, būvprojektu vadītāji, būvinženieri, ainavu arhitekti un interjera dizaineri. Tāpēc šajā arhitektu birojā projektu var izstrādāt vienuviet līdz smalkākajai niansei. Nav jāmeklē papildus speciālisti ārpus biroja – šeit jau ir viss vajadzīgais komplekts.

              Ko mūsdienās cilvēki novērtē arhitektūrā?

              Vides jautājumi kļūst svarīgāki arī katrā individuālajā mājsaimniecībā. Šī iemesla dēļ cilvēkus saista arī tādu atjaunojamo resursu kā Saules vai zemes siltuma enerģijas izmantošanas iespējas. Tāpat arī celtniecībā labprāt tiek izvēlēti dabai draudzīgi vai pārstrādāti materiāli. Ja arhitektu birojs piedomā arī par ilgtspējību un vides saudzēšanu, tas tiek ne vien novērtēts, bet cilvēki to arī sagaida. Tieši šī iemesla dēļ arī mainījies tas, kā arhitektūra iekļaujas vidē. Tās uzdevums vairs nav to iekarot vai pārveidot, bet gan ar to harmoniski sadzīvot.

              Laba arhitektūra ir kā dabas ainavas turpinājums. Tāpēc arī cilvēki labprāt izvēlas logus, kas sniedzas visas sienas garumā vai pat veselu sienu aizvieto ar logu rindu. Ja kādreiz starp logiem bija atstarpes, tad modernā arhitektūrā logi atrodas viens otram cieši klāt. Tādā veidā ne vien tiek saņemts daudz vairāk dabiskā apgaismojuma, bet daba teju sataustāmi ienāk telpā. Lai uzsvērtu dabas klātbūtni vēl vairāk, cilvēki vēlas redzēt mājvietā daudz telpaugu vai paši ko audzēt – vismaz tomātus vai garšaugus uz balkona.

Arī atvērtā tipa plānojums ir ļoti iecienīts mūsdienu laikmetā. Tiesa, šodien, kad vairāk kā jebkad agrāk katrs ģimenes loceklis vēlas baudīt nedaudz vairāk savas telpas, šāds dizains var kļūt par īstu izaicinājumu. Tāpēc jo svarīgāka varētu būt arī katra ģimenes locekļa privātās telpas pārdomāšana – lai katram atrastos kāds stūrītis, kur darboties netraucēti.

Bieži izskan sauklis “mazāk ir vairāk” jeb cilvēki novērtē minimālismu. Tas nebūt nenozīmē, ka tam par iemeslu būtu skopums vai naudas trūkums. Tā ir vēlme pēc patiesi kvalitatīvām, vērtīgām un vajadzīgām lietām. Tas liek daudz vairāk izsvērt, kas tiek uzskatīts par patiesi skaistu vai lietderīgu. Tādējādi māja nekļūst par atrasto mantu biroju un nepārvēršas juceklīgā haosā, bet saglabā daudz harmonizētāku un tīrāku telpu.

              Loģika + radošums=arhitektūra

              Arhitektūra ir viena no mākslas formām, kura ne vien ir estētiska, bet arī funkcionāla. Pārdomāti dizaina risinājumi ir ļoti svarīgi. Tomēr glīts dizains nevar gūt virsroku pār praktisku pielietojumu – cilvēki nav gatavi dzīvot kristāla pilīs, kur pieskaroties kādam interjera objektam, tas tūlīt saplīsīs, savainos un sarkana asins izplūdīs pār nevainojami balto paklāju, kuru turklāt pēc šādiem neparedzētiem negadījumiem atjaunot varēs tik vien kā iegādājoties jaunu. Cilvēki mājās vēlas justies ērti un nevis kā muzejā staigāt uz pirkstgaliem.

              G. Vīksnas biroja arhitekti saglabā pārliecību, ka arhitektūru veido divas puses: dizaina kvalitāte un funkcionalitāte. Labi arhitekti izturas vienlīdz atbildīgi kā pret vienu, tā arī otru medaļas pusi. Turklāt arhitektu birojs nes arī atbildību par radīto projektu, par inženierrisinājumiem un būvkonstrukcijām. Zinošs arhitekts prot arī lietderīgi izlietot piešķirto budžetu un rast ekonomiski izdevīgus risinājumus.

              Interesanti, ka arhitektūra ir viens no retajiem mākslas veidiem, kas prasa gan labās, gan kreisās smadzeņu puslodes pielietojumu. Šeit būtiska gan matemātiskā domāšana, gan arī mākslinieciskais aspekts. Tie ir faktori, kas palikuši nemainīgi kopš laiku laikiem, un, domājams, tā tas būs arī laikā, kad pandēmijas krīze būs pārvarēta.

             Nākotnes spekulācijas

Cik vēl ilgi mūsu mājvietas turpinās būt arī mūsu biroji? Un cik ilgi dažam labam videosapulcēs nāksies turpināt sēdēt vannas istabā uz poda, jo tā ir visklusākā no telpām un vienīgā, kurā iespējams pabūt vienam? Saskaroties ar pandēmijas karantīnu, noteikti neviens vien secinājis, ka visiem vienlaikus esot mājās, patverties var tikai skapī vai tualetē! Un galu galā, kādas izmaiņas māju arhitektūrā līdz ar to sola jaunais gads? Vai mājvietās 2021. gada latvietis vēlēsies redzēt vairāk atsevišķi nodalītu telpu?

Aktīvākie jau paši dodas uz būvniecības preču veikaliem – tik ilga sēdēšana mājās mudina uz radošām izpausmēm – kaut atjaunot atlupušo sienas krāsu! Varbūt kāds jau sācis celt jaunas sienas – lai būtu vēl viena istaba, kaut maziņš kambarītis, kur nolīst! Un ja arī tā būtu vēl viena siena, kuru labprāt izbūvēt dzīvoklī, arhitektu komanda ir gatava palīdzēt arī šādās nelielās, bet nozīmīgās pārmaiņās, gādājot lai rezultāts organiski iekļautos esošā projekta dizainā.

Ja sirds ilgojas pēc izkopta, vienota mājvietas stila rakstura, kas to pārvērš īstā interjera odziņā, radošos prātus likt kopā var G. Vīksnas biroja arhitektu komanda. Un tas nozīmē ne vien patīkamas un gaumīgas iekšējās noskaņas radīšanu. Arhitekti gādās arī, lai projekts saplūstu ar ainavu un iekļautos tajā, izceļot tās savdabību un skaistumu.

             Ja vēlies saņemt konsultāciju pie sertificētiem arhitektiem un izrunāt svarīgus jautājumus, raksti uz info@gvbirojs.lv. Arhitektu birojs atrodas Rīgā, Krūzes ielā 3, un arī Liepājā, Dīķa ielā 11. Vari zvanīt arī uz attiecīgo pilsētu biroju kontakttālruņiem – +37167817121 vai +37163424067. G. Vīksnas biroja arhitekti lepojas ar jau 30 gadu pieredzi nozarē un tas ir viens no vecākajiem arhitektu birojiem Latvijā. Projektus realizēt ar G. Vīksnas biroja arhitektiem iespējams ikviena Latvijas rajona iedzīvotājam.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.