Dzelzceļa stacijas grib dalīt četrās kategorijās

Uzņēmums “Pasažieru vilciens” rosina izstrādāt dzelzceļa staciju iedalījuma modeli, kas balstīts uz esošo pakalpojumu klāstu tajās, Sabiedriskā transporta padomē stāstīja uzņēmuma pārstāvji.

“Pasažieru vilciena” piedāvājums paredz stacijas iedalīt četrās kategorijās, ņemot vērā pasažieru skaitu, ģeogrāfisko atrašanās vietu un mobilitātes potenciālu.

Pirmajā jeb “A” kategorijā varētu ietilpt septiņas stacijas — Rīga, Ogre, Jelgava, Majori, Tukums I, Carnikava un Daugavpils.

Otrajā jeb “B” kategorijā varētu ietilpt 24 stacijas — Imanta, Sloka, Bulduri, Olaine, Zasulauks, Salaspils, Zemitāni, Zolitūde, Torņakalns, Lielvārde, Ikšķile, Sigulda, Aizkraukle, Saulkrasti, Krustpils, Skrīveri, Ķemeri, Rēzekne 2, Cēsis, Pļaviņas, Valmiera, Koknese, Dobele un Liepāja.

Savukārt “C” kategorijā varētu ietilpt 20 stacijas — Dzintari, Ziemeļblāzma, Cukurfabrika, Babīte, Lielupe, Dubulti, Jāņavārti, Šķirotava, Biznesa augstskola “Turība”, Ķegums, Vecāķi, Jaunogre, Brasa, Tīraine, Ozolnieki, Melluži, Priedaine, Pārogre, Garciems un Sarkandaugava.

Visas pārējās dzelzceļa stacijas varētu iekļaut “D” kategorijā.

Paredzēts, ka “A” kategorijas stacijās būtu biļešu tirdzniecības automāti, informācijas punkts ar kasi, kā arī uzgaidāmā zāle. “B” kategorijas stacijās būtu uzgaidāmā zāle un biļešu automāti, “C” kategorijas stacijās arī būtu biļešu automāti, kā arī nojume, bet “D” kategorijas stacijās būtu nojume un digitāla formāta informācijas dēļi, kas nodrošina reāllaika vilcienu kustības saraksta atspoguļošanu. Vietās, kur ir uzgaidāmā zāle, tā būtu apkurināma un kondicionējama telpa, kur pieejams noteikts sēdvietu skaits. Tāpat iecerēts, ka visu kategoriju stacijās būtu labierīcības, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, un zīdaiņu pārtinamā telpa.

“Pasažieru vilciena” pārstāvji skaidroja, ka piedāvātie risinājumi ļautu samazināt ar telpu lietošanu un darbinieku resursiem saistītās izmaksas, kā arī uzlabotu operatīvās informācijas pieejamību pasažieriem. Tāpat tiktu paaugstināts pieejamo pakalpojumu līmenis kasēs, pārprofilējot tās par informācijas centriem.

Pēc pašreizējiem aprēķiniem, “Pasažieru vilciens” varētu ietaupīt apmēram 1,067 miljonus eiro gadā, savukārt biļešu automātu ierīkošana provizoriski varētu izmaksāt 2,484 miljonus eiro, neskaitot uzturēšanas maksu.

LETA