Deputātu kandidāti izvirza prioritātes un piedāvā konkrētas lietas

Jau pavisam drīz — 7. jūnijā — būs pašvaldību vēlēšanas. Lai Aizkraukles novada iedzīvotājiem palīdzētu izlemt, par ko balsot, laikraksts “Staburags” rīkoja publiskas debates ar deputātu kandidātiem. Tajā piedalījās visu sešu iesniegto sarakstu līderi.

Dzīve sākas novadā

Kā atzina “Staburaga” redaktore Agita Grīnvalde-Iruka, pirms četriem gadiem pirmo reizi vēlot jaunizveidoto Aizkraukles novadu, uz vēlēšanām atnāca tikai 32 % balsstiesīgo iedzīvotāju.

“Tas man šķiet nepiedodami maz, jo nākamajā gadā Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija divas reizes lielāka — uz vēlēšanu iecirkņiem aizgāja 60 % vēlētāju. Tomēr mūsu dzīve vispirms sākās šeit — novadā, katram savā pilsētā un pagastā. Tāpēc ir ļoti svarīgi piedalīties šajos procesos un būt klāt brīdī, kad lemjam, kurš turpmāk vadīs dzīvi novadā. Tāpēc nolēmām rīkot šīs debates, lai palīdzētu labāk izvēlēties, jo es bieži esmu dzirdējusi sakām, ka cilvēks uz vēlēšanām neies, vai arī īsti nezina, par ko balsot. Domāju, ka, klausoties deputātu kandidātu teiktajā, kā arī viņu atbildēs uz jautājumiem, izvēle būs vieglāka,” teica Agita Grīnvalde-Iruka.

Šajās pašvaldību vēlēšanās Aizkraukles novadā iesniegts par četriem sarakstiem mazāk nekā iepriekšējās, un arī deputātu kandidātu skaits ir aptuveni uz pusi mazāks. Šķiet, ka vēlētājiem tāpēc varētu būt vieglāk izdarīt izvēli, jo četrus politiskos spēkus vēlētāji pazīst no iepriekšējām vēlēšanām, bet divu sarakstu kandidāti ir jaunpienācēji. Šīs diskusijas laikā Lauris ar visiem dalībniekiem centās izrunāt būtiskāko novada iedzīvotājiem. Viņš jau sākumā atgādināja, ka partiju priekšvēlēšanu programmas veidotas laikā pirms valdības vadītāja Evika Siliņa paziņoja, ka nākamajā gadā valsts virzās uz aizsardzības budžetu 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas, iespējams, liks pārskatīt pašvaldību izdevumus. Arī valsts ekonomiskās izaugsmes prognozes ir pieticīgas, kas var ietekmēt iespējas novados.

Svarīgs katrs iedzīvotājs

Ko tad iecerējušas partijas, ja tās pārstāvjus ievēlēs pašvaldībā? Evija Vectirāne atzina, ka viņas komandas uzmanības centrā ir katrs novada iedzīvotājs katrā pilsētā un pagastā. Lai cilvēki paliktu dzīvot tur, kur ir, un iedzīvotāju skaits turpmāk augtu, nevis saruktu, kā tas notiek līdz šim.

“Mēs esam iecerējuši atbalstīt ekonomiku un uzņēmējdarbību reģionos, piesaistot Eiropas Savienības un citus finansējuma avotus infrastruktūras attīstībai, īpaši laukos. Tāpat uzmanības centrā būs lauku ceļi, lauku tūrisma attīstība un mazo uzņēmēju atbalsts dažādās formās. Neraugoties uz sarežģītajiem laikiem, tomēr vēlamies papildināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu klāstu zemessargiem, pedagogiem, ģimenes ārstiem un arī sabiedriski nozīmīgu īpašumu saimniekiem. Tāpat kā līdz šim turpināsim nodrošināt bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos un pamatskolās retāk apdzīvotajās vietās, un šajā pozīcijā nepiekāpsimies arī tad, ja budžets būs “jāgriež”. Veidosim ciešāku sadarbību ar uzņēmējiem un iestāsimies par profesionālās ievirzes attīstību mūsu skolās. Sociālajā jomā veidosim uz cilvēku centrētu politiku, īpaši atbalstot vientuļos seniorus un ģimenes ar bērniem,” teica Evija Vectirāne.

Esošais Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Leons Līdums uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir par līdzsvarotu visas novada teritorijas attīstību un sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.

“Turpināsim pilnveidot pašvaldības policijas struktūru, tai nepieciešamo videonovērošanas zonu paplašināšanu. Protams, daudz darba ir civilās aizsardzības jomā. Prioritārā secībā īstenosim infrastruktūras un vides sakārtošanas projektus saskaņā ar pašvaldības plānošanas dokumentiem un apstiprināto investīciju plānu līdz 2027. gadam. Uzlabosim pakalpojumu un pašvaldības darba efektivitāti, veidosim vienotu komunālās saimniecības pārvaldības sistēmu. Kā jaunumu piedāvāsim ieviest iedzīvotāju veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi. Tāda pagaidām ir tikai vienā Latvijas novadā, bet pieredze ir ļoti laba un iedzīvotājam tas ir ļoti svarīgi. Turpināsim uzlabot un modernizēt mācību vidi novadu izglītības iestādēs, īpaši pamatskolās, pilnveidosim izglītojamo piekļuvi mācību iestādēm, nodrošināsim kvalitatīvu, daudzveidīgu kultūras pasākumu piedāvājumu visā novada teritorijā, veicināsim Sēlijas un Vidzemes vēsturiskos zemju kultūru. Tāpat turpināsim pilnveidot novada sporta infrastruktūru un pieejamību,” teica Leons Līdums.

Viņš piebilda, ka turpināsies arī sadarbības ar iedzīvotāju padomēm un vietējām kopienām, to virzību uz viedo ciemu izveidi, uzklausot dažādas paaudzes un interešu grupas. Turpināsies arī atbalsts sabiedrības līdzdalības budžetam, bet līdzfinansējumu nevalstisko organizāciju darbībai plānots palielināt. Runājot par jauniešiem, iecerēts palielināt jauniešu iniciatīvu projektu programmu atbalstu, kā arī stiprināt neformālās izglītības piedāvājumu jauniešiem, pilnveidot uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu, veidojot draudzīgu vidi un atbalstu jaunām iespējām un ilgtspējīgai izaugsmei.

Mūsdienīgāk un operatīvāk

Aigars Lukss akcentēja trīs jautājumus, kas būs partijas prioritāte. Pirmais ir izglītības sistēmas monitorings, tās uzturēšana labā kvalitātē. Otrs — mūsu drošība.

“Mēs apzināmies, kādā pasaulē šobrīd dzīvojam un drošība visiem ir svarīga. Uzskatām, ka novada iedzīvotāji nav pietiekoši informēti un zinoši par to, kā viņi var sevi pasargāt. Tāpēc jādomā, ko pašvaldība var darīt, lai iedzīvotāji justos drošībā un būtu pēc iespējas vairāk informēti. Trešais nozīmīgais jautājumu bloks mums būs pašvaldības darbības caurspīdīgums un efektivitāte. Visi jautājumi, kas saistīti ar to, lai pašvaldība būtu pēc iespējas efektīvāka, mūsdienīgāka un jautājumus risinātu pēc iespējas operatīvāk,” teica Aigars Lukss.

Līga Varkale, kurai šī ir pirmā pieredze pašvaldību vēlēšanās, atzina, ka “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” apvienojuši spēkus, lai varētu kandidēt pilnīgi visās pašvaldībās un arī Aizkraukles novadā.

“Mūsu vērtības ir ģimenes, bērni un seniori — ikviens iedzīvotājs, jo īpaši mazajos pagastos tālāk no centra. Ja arī tur dzīvos cilvēki, mūsu lauki neizmirs. Pašvaldībai ir jābūt ļoti caurspīdīgai un jāinformē par visu, kas notiek — projektiem, ko īsteno, izvirzītajiem mērķiem, ko ar tiem paredzēts sasniegt. Protams, viens no galvenajiem mērķiem attālākajos pagastos ir infrastruktūra, izglītības iespējas, lai arī bērnu skaits sarūk. Tieši tāpēc izglītība jācenšas pilnveidot,” teica Līga Varkale. Viņa uzskata, ka partijām jābūt sadarbībai ar visiem iesaistītajām deputātiem novadā, vienojoties par konstruktīviem lēmumiem un darbībām.

Vajag vienlīdzību

Anna Lencberga, kura arī ir jauns “spēlētājs” šajās vēlēšanās, uzsvēra, ka partijas galvenā prioritāte — būt pārstāvētiem pašvaldībā. Lai vēlētājs, kurš grib balsot par “Latviju pirmajā vietā”, var to izdarīt.

“Mēs esam neliela komanda, bet visi sava novada patrioti. Mums ir vēlme pēc godīga, atbildīga un efektīva darba sabiedrības labā. Esam ieinteresēti, lai mūsu iedzīvotāju intereses būtu uzklausītas, lai katrs cilvēks būtu svarīgs, neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo pilsētā vai pagastā. Būtu jāveido tāds mehānisms, lai sasniegtu cilvēkus, jo pat rīkojot debates, var redzēt, ka apmeklētība nemaz tik liela nav, un izskatās, ka cilvēkiem tās neinteresē, vai ir citas lietas, ko darīt. Tāpēc jāmeklē kanāls, kā viņus vislabāk sasniegt. Pēc ievēlēšanas galvenais, ko vēlamies panākt — strikti jāpārskata pašvaldības izdevumi, kāda ir naudas plūsma, cik racionāli izlieto līdzekļus. Varbūt ir lietas, kurām vajag atvēlēt vairāk. Mūsu skatījumā tā noteikti ir infrastruktūra, kas svarīga ikvienā novadā, īpaši attālākos reģionos. Cilvēkiem tas ir ceļš uz darbu, skolu, un tas ir būtiski. No savas puses noteikti veidosim dialogu ar iedzīvotājiem, sadarbību ar iedzīvotāju padomēm,” teica Anna Lencberga.

Guntis Libeks uzvēra, ka, pirms četriem gadiem veidojot jauno novadu, par to bija daudz diskusiju, bet rezultāts tomēr neapmierina.

“Uzskatām, ka novada pārvalde ir pārlieku centralizēta, pārspīlēta, pārsvarā veidota uz pagastu un mazpilsētu rēķina. Otrkārt, esam ļoti neapmierināti ar to, kā notika izglītības reforma novadā, un vēlamies to pārskatīt. Gribam cilvēkiem dot vienlīdzīgas tiesības saņemt izglītību arī mazajos pagastos, kā arī pārskatīt vidusskolu reorganizāciju, sevišķi Pļaviņās. Mūsu apņemšanās ir kaut izmisīgi mēģināt apturētu iedzīvotāju skaita kritumu. Saprotam, ka tas nav izdarāms ātri un viegli, bet ir paveicamas daudzas lietas, ko šobrīd novadā nedara. Uzskatām, ka viens no risinājumiem ir lēti pašvaldības īres dzīvokļi, jāuzlabo arī pašvaldības tēls, lai tās lēmumi iedzīvotājiem būtu saprotami, un cilvēkiem rodas iespaids, ka lēmumi ir godīgi un taisnīgi. Līdz šim daudzos gadījumos tā nav. Īpaši nav saprotams atsevišķu skolu vadības atalgojuma lielums, kas ir tādas kā ekstras. Gribētu sniegt lielāku atbalstu ģimenēm, lai katrā apdzīvotā vietā būtu pieejami visi tie pakalpojumi, kas nepieciešami un nodrošināti ne tikai novada centrā,” teica Guntis Libeks.

Leons Līdums gan viņam atgādināja, ka, veidojot jauno novadu, šajā darbā iesaistījās visi pārējiem novadi, kurus apvienoja, izņemot Jaunjelgavas, ko tolaik pats vadīja. Uz to Guntis Libeks atbildēja, ka tas bijis saprotamu iemeslu dēļ, jo Jaunjelgavas novads lēmumu par apvienošanu bija pārsūdzējis Satversmes tiesā, un tā būtu divkosība, to darot, piedalīties jaunā novada veidošanā.

Vairāk šobrīd nevar

Turpinot debates, vadītājs Lauris Zvejnieks atgādināja, ka šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām ar to, ka dzīvojam kara apstākļos. Ja iepriekš drošības jautājumi civilās aizsardzības jomā nebija tik aktuāli, tagad par tiem jādomā vairāk, Krievijas dažāda veida uzbrukumi nemazināsies. Lielākoties partijas drošības aspektus iekļāvušas savās programmās, izņemot divas — “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” un “Latvijas pirmajā vietā”. Kāpēc tā?

Anna Lencberga atzina, ka šie jautājumi neapšaubāmi ir aktuāli un svarīgi, jo ikvienam no mums jāzina, ko darīt apdraudējuma gadījumā. Viņa atzina, ka pašvaldībai jāveido savs iekšējs plāns, kā iedzīvotājiem rīkoties un par to informēt, kas šobrīd ir nepietiekami. Savukārt Līga Varkale uzskatīja, ka pašvaldību vēlēšanās vairāk jāpievēršas saimnieciskiem, nevis politiskiem jautājumiem. Tam gan nepiekrita Lauris Zvejnieks, jo politika ir visur, arī veikalā, kad cilvēks izvēlas, pirkt vai nepirkt Krievijas vai Baltkrievijas preci.

Runājot par līdzekļiem civilajai aizsardzībai un drošībai esošajā pašvaldības budžetā, Leons Līdums skaidroja, ka atvēlētie 0,8 % noteikti nav pietiekami, bet tas ir sākums.

“Šobrīd akcentu liekam uz projektiem, tā ir patvertņu iekārtošana, kam paredzēti vairāk nekā 200 000 eiro. Mūsu mērķis ir, lai tādas būtu katrā novada teritorijā. Mēs sākam soli pa solim, un tā šobrīd ir arī ģeneratoru iegāde, to esam mudinājuši darīt arī mūsu kapitālsabiedrības,” teica Leons Līdums.

Evija Vectirāne piebilda, ka šiem jautājumiem uzmanība pievērsta arī līdz šim. Pagājušajā gadā, pašvaldības pārstāvjiem tiekoties ar iedzīvotājiem, līdzi devušies arī zemessardzes pārstāvji, kuri stāstīja par 72 stundu somu. Par to visu sagatavota informācija pašvaldības tīmekļa vietnē, ko aktualizē. Drošība noteikti ir ļoti būtisks jautājums gan pašvaldībai, gan katram iedzīvotājam, un izglītošanu šajā jomā pašvaldība turpināšot, rīkojot apmācības aizsardzības jautājumos.

Aigars Lukss atzina, ka informācija par šiem jautājumiem neapšaubāmi ir, bet iedzīvotāji tomēr nav informēti. Tāpēc viņu darbs būs, lai informācija par to, ko pašvaldība dara, nonāk līdz iedzīvotājiem. Arī jau pieminētais civilās aizsardzības plāns, kas izstrādāts pirms dažiem gadiem, bet iedzīvotāji joprojām par to nezina, un skaidrs, ka nav izlasījuši. Tas nozīmē, ka ir jāatrod mehānisms, kā šo informāciju saprotamā veidā nodot cilvēkiem. Kā piebilda Aigars Lukss, protams, ka 0,8 % drošībai nav adekvāts lielums, bet tagad nevar pateikt, ka drošības jomai pašvaldība atvēlēs, piemēram, 2 %, jo tā nauda kaut kur ir jāatrod.

Savukārt nacionāļu programmā norādīts, ka paredzēts detalizēt pašvaldības civilās aizsardzības plānu. Kā tas domāts? Guntis Libeks skaidroja, ka tas domāts attiecībā par konkrētām teritorijām un aizsardzības pasākumiem, arī skarot jau minētās patvertnes.

“Esošais civilās aizsardzības plāns vairāk tomēr domāts pašvaldības struktūrām, bet iedzīvotājiem tur maz informācijas. Viņiem vairāk jāpasaka priekšā, kas jādara konkrēta apdraudējuma gadījumā,” teica Guntis Libeks.

Pakalpojumus vajadzēs

Nākamais jautājumu bloks bija par uzņēmējdarbības veicināšanu, un vispirms debašu vadītājs akcentēja tās sasaisti ar Sēlijas poligona izveidi. Kādas iespējas partijas saskata tajā?

Leons Līdums uzsvēra, ka tas noteikti novadam ir ieguvums un izaicinājums, īpaši Daugavas kreisajam krastam.

“Mēs jau no paša sākuma kopā ar saviem uzņēmējiem esam iesaistījušies poligona izveidē. Esam braukuši pēc pieredzes uz Ādažiem, rīkojuši vairākas tikšanās gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan uzņēmējiem, lai varētu uzdot jautājumus un iedzīvotāji būtu informēti. Mums visiem kopā gan tikai vēl veidojas priekšstats, kā un kas tur būtu vajadzīgs. Skaidrs, ka pašvaldībai jācenšas attīstīt mājokļu politika, kaut arī karavīriem ir iespējas ALTUM programmā aizņemties līdzekļus savu dzīvokļu iegādei. Apzināmies, ka tur būs nepieciešams 200 darba vietu ēdināšanas sistēmā, tāpēc ar profesionālo vidusskolu sāktas sarunas par sadarbību. Esam mudinājuši arī savus uzņēmējus, lai viņi paši skatās dažādu pakalpojumu pieprasījumu, kas varētu noderēt gan tuvāk poligonam, gan arī Aizkrauklē. Sēlijas poligonā nav paredzēta ilglaicīga izmitināšana, bet galvenokārt mācības, bet būs vajadzīgi daudzi pakalpojumi,” teica Leons Līdums.

“Jaunās Vienotības” programmā Sēlijas poligons gan minēts drošības sadaļā. Aigars Lukss atzina, ka attiecībā uz uzņēmējdarbību šajā vietā ir nedaudz rezervēts.

“Ja runājam par četru gadu ciklu, nedomāju, ka poligons attīstīsies tik strauji. Mums jādomā arī par vietām Daugavas labajā krastā. Diemžēl Aizkraukles novads ir viens no tiem astoņiem Latvijas novadiem, kur ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits samazinās, nevis pieaug. Līdz ar to jāmeklē kādi citi ceļi, kā vairot ekonomisko aktivitāti. Viens no veidiem mūsu skatījumā ir komunikācija ar uzņēmējiem. Protams, mums ir tikšanās ar uzņēmējiem, kur mēs daudz ko pārrunājam, bet tur aktualitāte ir vairāk mazo uzņēmēju loks. Tomēr mums jāmēģina uzrunāt lielie uzņēmēji, kuri var iedod kaut kādu virzību, kā piesaistīt lielākus investorus. Ļoti svarīgs ir mājokļu jautājums, jo viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji nenāk uz reģioniem, ir darbaspēka nepieejamība. Vēl svarīga ir infrastruktūras sakārtošana, kas ir piemērota uzņēmējdarbības attīstībai,” teica Aigars Lukss.

Runājot par poligonu, Evija Vectirāne piebilda, ka pirmo lielo ietekmi iedzīvotāji izjutīs, kad sāksies Sunākstes ceļa pārbūves darbi. Beidzot to noklās ar asfaltbetona segumu, līdz ar to arī Daugavas kreisajā krastā dzīvojošajiem būs labākas iespējas gan satiksmei, gan uzņēmējdarbības attīstībai.

“Infrastruktūras attīstība ir pamats, lai veidotos veiksmīga uzņēmējdarbība. Ja nebūs ceļu, nebūs iespējas laukos tādu uzsākt un uzturēt. Mēs esam iecerējuši arī atbalstīt lauku tūrismu, sniegt palīdzību mazajām saimniecībām, kas varbūt pašas nespēj uzturēt savas meliorācijas sistēmas,” piebilda Evija Vectirāne.

Jāuzrunā pašiem

Līga Varkale uzsvēra, ka partijas ieskatā projektiem jāpiesaista pašiem savi uzņēmēji, kas veicinātu to, ka cilvēki būs ieinteresēti strādāt un attīstīt vietējo vidi. Svarīgi, lai cilvēki var attīstīt savas ieceres vietā, kur dzīvo. Viņai zināms mazais uzņēmums, kas piedāvā attīrīt laukus no krūmiem un kokiem un veiksmīgi attīstās. Ja sākumā cilvēks strādāja viens, tagad jau meklē palīgstrādniekus.

Anna Lencberga piebilda, ka arī viņas pārstāvētajam politiskajam spēkam uzņēmēji ir ļoti svarīgi. Tāpēc viņas skatījumā būtu jāuzrunā katrs uzņēmējs un jāpajautā, ko tieši viņš vēlas sagaidīt no pašvaldības. Viņa personīgi pazīstot uzņēmēju, kurš atzinis, ka pašvaldībai no viņa ieteiktā neko nevajag. Tāpēc svarīgi būtu, lai pašvaldība iet pie uzņēmēja, interesējas, lai tas varētu strādāt labāk un efektīvāk. Šajā vietā no esošajiem pašvaldības darbiniekiem izskanēja iebildumi, ka vajag runāt konkrētāk, jo neviens, kurš vērsies pašvaldībā, nav palicis neuzklausīts.

Savukārt Guntis Libeks vērtē, ka uzņēmējdarbībai vērtīgākā būtu investora ienākšana novadā. Tāpēc vispirms nepieciešams pozitīvs novada tēls, kas ietver gan izglītību, gan kultūru, brīvā laika pavadīšanu un, protams, darbaspēku. Ja investors redzēs, ka iedzīvotāju skaits tikai krītas, diez vai uzskatīs to par pievilcīgu teritoriju. Tāpēc pašvaldībai ļoti daudz jāstrādā, un jādomā, kā apturēt iedzīvotāju kritumu.

Iesāktas ir vairākas labas lietas, un tās jāturpina, bet vēl ir pietiekami daudz līdzekļu, ko var izmantot.

Vai viena ēka ir prioritāte?

Kādi būtu svarīgākie projekti, kuros jāiegulda budžeta līdzekļi?

Evija Vectirāne atzina, ka primāri tas jādara izglītībā, turklāt visās izglītības pakāpēs, sākot ar pirmsskolu.

“Ļoti būtiski ir nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumus tuvāk katra bērna dzīvesvietai. Tas ir cieši saistīts arī ar darbaspēku, lai vecākiem ir kur atstāt bērnus, un viņi var iesaistīties darba tirgū. Tāpat jāstiprina pamatskolas, arī nodrošinot iespējas bērnu izglītībai pēc iespējas tuvāk mājām, protams, saprātīgā attālumā. Tādējādi iespējams konkrētajās vietās piesaistīt un noturēt līdzšinējo iedzīvotāju skaitu un bērnus,” teica Evija Vectirāne.

Leons Līdums par galveno prioritāti, kas satrauc arī iedzīvotājus, minēja ceļus. Protams, izglītības sistēma arī ir viena no tām, kura paņem daudz, arī sociālā joma. Tāpēc viņaprāt būtiski ir ļaut iedzīvotājiem pašiem apdrošināt savu veselību, kā savulaik darbojās slimokase. Tas ir pakalpojums, ko pieprasa un izmanto, kā arī dotu zināmu atspaidu budžetam.

Aigars Lukss kā vienu no budžeta prioritātēm izvirzīja izglītību, kas ir vislielākā budžeta daļa un tādai tai jābūt arī turpmāk. Būtiski ir arī ceļi, un iedzīvotājus jau vienmēr interesē konkrētu objektu sakārtošana. Viennozīmīgi svarīgi ir iesāktie lielie projekti kā pašvaldības ēkas, Skrīveru stacijas laukuma remonts vai Neretas ūdensvada izbūve, kas jāturpina, bet jādomā arī par nākamajiem darbiem, jo pašvaldības redzeslokā ir Aizkraukles stadions, Jaunjelgavas kultūras centrs, daudzdzīvokļu māju remonts, kas jāplāno.

Anna Lencberga gan bija neizpratnē, kādu labumu iedzīvotājiem dod Aizkraukles pašvaldības administrācijas ēkas renovācija, kas izmaksā ap pieciem miljoniem. Vai ieguvums būs tas, ka cilvēki varēs atbraukt un paskatīties uz skaistu domes ēku? Tajā pat laikā Pļaviņās bērniem nav skeitparka, kur pavadīt brīvo laiku. Uz šo piebildi zālē atskanēja skaļi aplausi.

Leons Līdums tam nepiekrita, atzīstot, ka šajā ēkā strādā ne tikai pašvaldības darbinieki, bet pakalpojumus sniedz arī vairākas valsts iestādes, ko izmanto visi novada iedzīvotāji. Turklāt šie darbi sākti tieši tagad, jo bija finansiāli izdevīga iespēja gūt atbalstu ēkas energoefektivitātes uzlabošanai. Arī tās izskatam ir liela nozīme.

Iesaka attīstīt tālmācību

Par savas pārstāvētās partijas prioritātēm Līga Varkale atzina ģimenes, bērnus un katru cilvēku. Līdz ar to galvenā vērība jāpievērš izglītībai un infrastruktūrai.

“Ja runā par izglītību, varbūt mums vairāk jāpadomā par šīs sistēmas uzlabošanu, un viens no veidiem būtu tālmācības platformas. Jo tad bērns paliek savā pagastā un pat savā mājsaimniecībā. Mana meita mācījusies tālmācībā, un tas bija ļoti veiksmīgi. Skolu viņa pabeidza ar ļoti labām sekmēm un ieguva dzīves pieredzi, gan strādājot, gan reizē mācoties. Tādējādi mēs nezaudētu savus jauniešus. Šobrīd tālmācības platformas ir daudz kvalitatīvāks, nekā mēs esam raduši domāt,” ieteica Līga Varkale.

Leons Līdums piebilda, ka šajā ziņā ir gan labi piemēri, gan arī negatīvi, jo bērns izvēlas it kā vieglāko ceļu, bet netiek ar to galā un mācības nepabeidz. Turklāt jau šobrīd daudzas izglītības iestādes piedāvā tālmācības programmas.

Noslēdzot tēmu par prioritārajiem projektiem, Guntis Libeks vēlreiz uzsvēra pašvaldības īres dzīvokļu nepieciešamību, kā arī grants ceļu un ielu sakārtošanu gan pilsētās, gan pagastos. Pašvaldībai būtu vairāk jāskatās arī, kas notiek ar pirmsskolas izglītību iestāžu ēkām, jo daļu prasās sakārtot un modernizēt.

Nav cita varianta?

Diskusijas krustugunīs nokļuva arī skolu tīkls. Turpmāk Daugavas kreisais krasts paliek bez vidusskolas. Vai citu variantu nav?

Evija Vectirāne atzina, ka tas ir ļoti sāpīgs jautājums, bet viņas personīgā pieredze rāda, ka klases, kur ir mazāk par desmit bērniem, neveicina veselīgu konkurenci un nemotivē bērnus sasniegt augstākus rādītājus. Runājot ar absolventiem, viņa nereti dzirdējusi, ka tas bijis kā klupšanas akmens, jauniešiem uzsākot studijas augstskolā. Lai arī lēmums par skolu slēgšanu un reorganizāciju bijis emocionāli ļoti smags, tomēr pareizs.

“Ilgtermiņā, protams, viss atkarīgs no bērnu skaita. Ja tas būs pozitīvs, jādomā par iespēju atjaunot vidusskolas posmu, jo esmu par obligātu vidējo izglītību valstī,” sacīja Evija Vedctirāne.

Leons Līdums piekrita viņas teiktajam par sāpīgajiem lēmumiem, bet jādzīvo esot realitātē.

“Jākompensē skolu pieejamība tajās vietās, kur pazemināta tās pakāpe. Pašvaldībai jārada iespējas, lai mobilitāte būtu pēc iespējas ērtāka. Domāju, ka ar tiem vairāk nekā pieciem miljoniem, ko ieguvām no valsts, un pašu līdzfinansējumu varēsim veiksmīgi sakārtot mācību vidi. Jādomā arī par citu pakāpju izglītības iestādēm. Ļoti būtisks ir transporta jautājums, un šobrīd pašvaldībai notiek iepirkums, lai iegādātos skolas autobusus. Bērni pēc pamatskolas izvēlas dažādas izglītības iestādes, arī tās, kuras tuvākas, un interese no Pļaviņām ir arī par Koknesi un Aizkraukli, tāpēc jāraugās, kā nodrošināt ērtu un drošu nokļūšanu skolā,” teica Leons Līdums.

Aigars Lukss gan bija skeptisks, ka varētu atjaunot izglītības pakāpi skolās, kur tā samazināta, un diezin vai tas varētu notiks nākamo četru gadu posmā.

“Pirms četriem gadiem varbūt daudzi solījām, ka nelikvidēsim skolas, bet mums jābūt reālistiem ar šādu bērnu skaita tendenci. Iespējams, arī nākamo gadu laikā būs jāpieņem skarbi lēmumi, mācoties no tām kļūdām, ņemot vērā, kā mums gāja līdzšinējo lēmumu pieņemšanā. Tas nozīmē, ka varbūt mums nevajadzētu runāt par to, ko mēs piedāvāsim pēc tam, kad skola būs likvidēta, bet jau preventīvi domāt par to, kāds būs ieguvums, ko dosim pretī iedzīvotājiem vai tiem skolēniem, kuriem šī skolas pakāpe būs samazināta. Negribētu īpaši runāt par Daugavas kreiso vai labo krastu, bet kopumā par šo sistēmu, lai bērni saņem pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību,” teica Aigars Lukss.

Leons Līdums piebilda, ka šajā situācijā jādomā par Mazzalves un Neretas skolas statusu kā tiešās pieejamības skolām, jo tās ir vietas, kur iedzīvotāju blīvums ir mazs, un svarīgi saglabāt pamatskolu.

Atjaunos trīs skolas

Anna Lencberga atzina, ka pirms iepriekšējā vēlēšanām visi solīja, ka skolas neslēgs, bet rezultātā ir citādāk. Protams, ka jāskatās uz izglītības kvalitāti, jo arī mazā skolā tā var būt ļoti laba, jo skolotāji visiem var pievērst uzmanību. Viņas ieskatā pēc iespējas skolas jāsaglabā, bet jāskatās pēc reālās situācijas — kur tas nav iespējams, jāmeklē cits variants.

Savukārt Nacinonālā apvienība savā programmā paziņojusi, ka atjaunos trīs skolas — Vietalvā, Iršos un vidusskolu Pļaviņās.

“Tas ir tikai sākums, jo pašvaldība, kura slēdz skolas, šauj sev kājā. Klausos, ko kolēģi deputāti runā, un to viņi stāstīja arī pirms iepriekšējām vēlēšanām, bet izdarīts pilnīgi pretējais. Ja runā par Iršiem, tad kāpēc bija jāslēdz skola, kurā bija bērni? Varēja tur saglabāt vismaz trīs pirmās klases vai rast citu risinājumu. Arī Vietalvā, ja vecāki vēlēsies, var būt skola, bet Pļaviņu vidusskolas reorganizācija bija pat ļoti nesaprātīga, jo tur bija pietiekoši daudz bērnu, bet tagad viņi dodas uz Jēkabpili. Diemžēl pie mums pašvaldība ir ļoti izpildīga un uz vārda klausa, ko ministrija viņiem saka. Uzskatu, ka tomēr vajadzēja mēģināt saglabāt vidusskolu Neretā, lai gan jāatzīst, ka bērnu skaits tur tiešām bija mazs, tāpat kā Jaunjelgavā,” teica Guntis Libeks.

Deputātu kandidātu atbildes uz lasītāju jautājumiem lasiet nākamajā numurā!

Pilnu debašu ierakstu skatieties vietnē “Youtube” staburags.lv kanālā

Debatēs piedalījās

◆ Evija Vectirāne no Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas,

◆ Leons Līdums no “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas,

◆ Aigars Lukss no “Jaunās VIENOTĪBAS”,

◆ Līga Varkale no partijas “SUVERĒNĀ VARA”, “APVIENĪBAS JAUNLATVIEŠI”,

◆ Anna Lencberga no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”,

◆ Guntis Libeks no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”

+ 26