Četros gados pazūd viens pagasts

Trešdienas rītā radioziņās izskanēja informācija par to, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 4678 jaundzimušie, kas ir par 14,2 % jeb 774 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Tā sarēķinājusi Centrālās statistikas pārvalde. Jau piekto mēnesi Latvijā jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. Līdzīga situācija bijusi arī pagājušajā gadā. Mirušo skaits turpina pārsniegt dzimušo skaitu, un tā ir ievērojama starpība — vairāk nekā divas reizes.

Faktus, skaitļus, kvalitātes rādītājus tā pa īstam varam novērtēt salīdzinot. Kādam šis skaitlis 774 varbūt neizsaka neko, bet, ja es teikšu, ka tas ir viss Seces vai Sērenes pagasts, vai, piemēram, viena liela novada vidusskola. Piecos mēnešos vienkārši paliek tukša.

Iedzīvotāju skaits samazinās arī Aizkraukles novadā un rādītāji nav iepriecinoši. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Aizkraukles novadā iedzīvotāju skaits kopš 2022. gada samazinājies par 800. 2022. gadā tie bija 29055 iedzīvotaji, šogad — 28 238. Jāsaka gan, ka Aizkraukles novada pašvaldības publiskajā gada pārskatā atrodami citi dati, taču tendence jau nemainās. Līkne iet uz leju. Iedzīvotāju skaits būtiski ietekmē ļoti daudzas lietas — ne tikai deputātu skaitu domē, bet arī bērnu skaitu bērnudārzos, skolēnu skaitu skolās, darbspējīgo iedzīvotāju skaitu, kas ir nodokļu maksātāji budžetā, pircēji veikalā. Un te jau atkal vietā salīdzinājums. Šie 800 iezīvotaji, ko novadā esam zaudējuši četru gadu laikā, ir viens vidēji liels lauku pagasts. Tā atkal ir viena skola pēc pieciem vai sešiem gadiem. Lai kā mēs gribētu saglabāt šīs iestādes, tās diemžēl kļūst arvien tukšākas, tāpat pilsētas un lauki. Kādā darbdienas pēcpusdienā, ap pulksten pieciem, pastaigājos pa Jaunjelgavu. Nepilnas stundas laikā nostaigāju kādus divus kilometrus un uz ielas satiku vienu cilvēku!

Nesen runāju ar kādu Kokneses uzņēmēju, kuram pašam ir trīs bērni. Viņš stāstīja par kādu jaunu puisi ap 25 gadiem, kuram ir draudzene, bet kurš tuvākajā laikā neplāno ģimeni un bērnus. Kāpēc? Tāpēc, ka nav ekonomiskās stabilitātes un drošības par nākotni. Gribas padzīvot sev, baudīt brīvību, bet bērnus — pēc tam. Jauni cilvēki šobrīd tiešām nesteidzas veidot ģimeni, dzemdēt bērnus. Un sarunas ar jauniešiem liecina par to, ka runa nav par valsts pabalstiem, kurus visu laiku prasa palielināt, vai pašvaldības atbalstu, par ko Aizkraukles novadā, manuprāt, nevarētu sūdzēties. Runa ir par iekšējo pārliecību, ko visdrīzāk varētu mainīt attieksme no valsts un tās vadītājiem — ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un tik pat svarīga noteikti ir drošība, ko šobrīd gan ietekmēt laikam nav mūsu spēkos.