“Neesmu nekāda varone, bet vienkārša zemnieku meita, augu piecu bērnu ģimenē. Vai tad par mani vajag ko rakstīt?” izbrīnīta vaicā Aina Liepiņa no Aizkraukles. Šonedēļ viņa svin 85 gadu jubileju.
Māsas lutina
“Ģimenē bijām piecas māsas, es pati jaunākā,” atklāj jubilāre. “Mums bija arī brālītis un vēl viena māsiņa, tomēr viņi jau mazotnē nomira. Kad man bija kādi četri gadi, viņsaulē aizgāja arī tēvs. Tas bija ļoti grūts laiks, bet vecākās māsas mani ļoti mīlēja un lutināja — ļāva pagulēt līdz brokastlaikam, tikai pēc tam man vajadzēja iet ganos, uzmanīt desmit govju. Aizkraukles pagasta “Zvirgzdiņos” mums bija liela saimniecība, ap 40 hektāriem zemes, brīnums, ka mūs uz Sibīriju neizsūtīja. Kad dibināja kolhozus, lopus un zemi atņēma.”
Grāmatvede un bibliotekāre
Aina mācījās vidusskolā, tomēr to nepabeidza, jo saslima ar plaušu karsoni. Ārsts gribēja, lai viņa ārstējas sanatorijā, tomēr māte uzstāja, ka pati meitu izārstēs, un tas arī izdevās. Vēlāk Ainai piedāvāja kolhozā strādāt par grāmatvedi, tādēļ viņa pabeidza grāmatvežu un mašīnrakstīšanas kursus. Aizkraukles pagasta kolhozā “Pirmais maijs” Aina strādāja līdz pat 1950. gadam, kad vairāki kolhozi apvienojās un tik daudz grāmatvežu vairs nevajadzēja.
Kad uzcēla Stučkas vidusskolu, tagadējo Aizkraukles 1. vidusskolu, Aina Liepiņa kļuva par bibliotēkas vadītāju, bet vēlāk turpināja strādāt bibliotēkā jaunuzceltajā latviešu vidusskolā, tagadējā ģimnāzijā. Ainas kundze ir bijusi arī bērnudārza audzinātāja un pagarinātās grupas audzinātāja skolā.
Raksta turpinājumu lasiet laikraksta 9. marta numurā
