Līdz šim 4. maijā svinējām Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, bet nule Saeima atbalstīja šo svētku pārdēvēšanu par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Savukārt 21. augusts būs Latvijas Republikas valstiskā statusa pieņemšanas diena. 17. maijam piešķirts Ugunsdzēsēju un glābēju dienas nosaukums, bet jūnija trešo svētdienu dēvēs par Medicīnas darbinieku dienu. Tās ir tikai dažas no Latvijā atzīmējamajām dienām. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kad deviņdesmito gadu sākumā vairs nesvinēja nevienu bijušā režīma profesiju dienu, tagad tās atkal ir “saviesušās” krietnā skaitā — gan pašu pasludinātās, gan starptautiskās.
Šķiet, atgriežas padomjlaiku prakse, kad atzīmējām Mehanizatoru, Celtnieku, Desantnieku, Meža darbinieku, Ogļraču, Dzelzceļnieku, Kosmonautikas un daudzas citas dienas. Un katru šo dienu plaši nācās atspoguļot medijiem, slavējot konkrētās profesijas pārstāvjus. Bija arī mums savas dienas — Preses un Radio diena. Tikai televīzija bija apdalīta…
Kādas tik atzīmējamās dienas ir pasaulē! Priekšnieka diena, Kreiļu diena, Maizes diena, Puškina diena, Ozona slāņa saglabāšanas diena utt. Piemēram, aizvadītajā nedēļā, 7. aprīlī, bija Pasaules veselības diena, bet vakar — Starptautiskā romu jeb čigānu diena. 19. aprīlī būs Lapu diena — Zemes mātes, Meža mātes, Lapu mātes diena. Šīs dienas simbols ir liela deviņžuburaina liepa. Šajā dienā koki spējot runāt un nolauzts zars asiņot. Kas šajā dienā kokiem zarus lauž, tam vilki dvēseli saplosa.
No mēnešiem pasaulē iemīļotākais ir jūnijs. Ja kāds vēlas, šajā mēnesī var atzīmēt vismaz 63 (!) dažādus notikumus, vienā dienā pat vairāk kā desmit. Tā ka iemeslu svinēšanai var atrast vienmēr un ikviens.
Svētku, atceres un atzīmējamo dienu būtība ir kaut ko atgādināt, aktualizēt, pateikt. Diena, kurai piešķirta kāda konkrēta nozīme, ir piemineklis notikumiem un cilvēkiem. Daudzas atceres dienas ir nozīmīgas tikai nelielai daļai iedzīvotāju un laika gaitā no cilvēku atmiņas zūd, paliekot tikai uz papīra.
