Starptautiska zinātnieku komanda reģistrējusi nāvējošu slimību pastiprinātu izplatīšanos. Pēdējos 50 gados nāvējošo slimību skaits ir četrkāršojies. Aptuveni 60% vīrusu cilvēki saņēmuši no dzīvniekiem, raksta Krievijas interneta medijs “Gazeta GZT.ru”.
Pētījuma gaitā Kolumbijas universitātes un ASV “Center for International Earth Science Information Network” (CIESIN) pētnieki izanalizēja 335 slimības, kas parādījušās no 1940. līdz 2004. gadam, un salīdzināja pārskata rezultātus ar mūsu planētas iedzīvotāju blīvumu un savvaļas dabas bioloģisko daudzveidību.
Nāvējošās slimības precīzi sadala valstis pēc labklājības pakāpes. Piemēram, atpalikušajās valstīs visnopietnākos draudus iedzīvotājiem rada jaunas infekcijas, uzskata speciālisti. Savukārt attīstītajās valstīs visbīstamākie ir patogēnie, pret antibiotikām rezistentie vīrusi un jaunās slimības, ko izraisījusi ķīmiski apstrādātu pārtikas produktu lietošana.
Pētnieki norāda, ka vecās infekcijas strauji pārvietojas uz jauniem reģioniem un izraisa epidēmijas. AIDS pandēmija, kas, iespējams, sākusies pēc cilvēku kontaktiem ar šimpanzēm, izraisījusi vairāk nekā 65 miljonus inficēšanās gadījumu. Nesenie atipiskās pneimonijas uzliesmojumi, ko izraisīja Ķīnas sikspārņi, pasaules veselības aizsardzības dienestiem izmaksājuši 100 miljardus dolāru (47,4 miljardus latu).
Par infekciju epidēmiju “karstajiem punktiem” speciālisti uzskata Sahāras rajona Āfrikas valstis, Indiju un Ķīnu. Mazāk bīstamas slimības attīstās Eiropā un Dienvidamerikā.
Kā uzskata Krievijas Centrālās klīniskās slimnīcas galvenais infektologs, Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Boriss Bogomolovs, pastāv liels infekciju izplatīšanās risks no ārējiem dabas avotiem. “Šogad tikai Maskavas apgabala savvaļas dabā vien var izplatīties tādas smagas slimības kā hemorāģiskais drudzis ar nieru sindromu, Laima borelioze jeb Laima slimība, leptospiroze un trakumsērga,” uzskaita speciālists. “Krievijā savvaļas dabā reģistrēti arī tādu infekcijas slimību kā mēra un ērču encefalīta perēkļi.”
Nāvējošo slimību riska palielināšanās tendence saistīta vispirms ar iedzīvotāju blīvuma palielināšanos un nepilnīgo metodiku cilvēka organisma aizsargāšanā pret slimības izraisošām baktērijām, brīdina Londonas Zoologu biedrības speciālisti. Biologi uzskata, ka tiks zaudēts laiks, ja steidzami netiks izstrādātas jauno slimību ārstēšanas un profilakses metodes. Un tad ļoti drīz patogēno vīrusu variantu izplatību vairs nebūs iespējams kontrolēt. Sekas būs briesmīgas, norāda izdevums.
