Pirmā pavasara mēneša sākumā savu četrdesmito dzimšanas dienu svin Imants Anšancs no Kurmenes. Pie Imanta kunga ierados darbdienas rītā un saruna notika Imanta ģimenes uzņēmumā — vietējā pārtikas veikalā.
Imants Anšancs ir kurmenietis vairākās paaudzēs. Arī Imanta vecāki un brālis dzīvo Kurmenes pagastā. Imants pabeidza Kurmenes pamatskolu un tālāk devās mācīties uz Ērgļu arodskolu apgūt traktorista — mašīnista un autovadītāja amatu. Tā kā Imants no agras bērnības aizrāvās ar tehniku un mašīnu vadīt iemācījās jau desmit gadu vecumā, šaubu par profesijas izvēli viņam nebija. Kolhozu laikā autovadītāja amats bija pieprasīts un labi apmaksāts, bet tagad laukos šajā profesijā darbu tik viegli vis neatrast, tādēļ šķiet, ka varbūt vajadzēja mācīties kādu citu arodu.
Dienests tuksnesī
Pēc arodskolas Imantam nācās doties armijā. Divarpus gadu viņš pavadīja tālu no mājām — Afganistānā un Turkmēnijā. Dienēja pie raķešu mašīnām. Turkmēnijā puisim no mežainās un zaļās Latvijas bija interesanti vērot, kā armijas daļā katru dienu laistīja kokus un apstādījumus, lai tie neiznīktu ūdens trūkuma dēļ. Apkārt pletās tuksnesis, vietām saaugušiem kamieļērkšķiem, un bieži bija sastopami bruņurupuči, ķirzakas, čūskas.
Lai arī cilvēki Turkmēnijā ir ļoti temperamentīgi, Imants stāsta, ka dienesta laikā nekādu pāridarījumu nebija. “Viss bija ļoti labi organizēts, valdīja savstarpēja cieņa un disciplīna,” stāsta kurmenietis. Dienesta laikā Imants pabija arī Simbirskā, Irkutskā, Alma — Atā.
Pēc dienesta Imants atgriezās dzimtajā Kurmenē un sāka strādāt par autovadītāju. Drīz vien iepazinās ar nākamo sievu Martu. Deviņdesmito gadu vidū, kad paju sabiedrību likvidēja, Imants saprata, ka jādibina savs uzņēmums.
Pats sev priekšnieks
Par to, kādā nozarē darboties, galva daudz nebija jālauza, jo Imanta māte ilgus gadus bija strādājusi par veikala vadītāju Kurmenē, arī sievai Martai bija pieredze šajā jomā. Tādēļ, ilgi nedomājot, ģimene nolēma atvērt savu veikalu. Deviņdesmito gadu sākumā, lai iekrātu naudu biznesa sākšanai, Imants braukāja uz Poliju, pārdeva tur dažādas preces.
Anšancu ģimenes uzņēmumā pārdod pārtikas preces, mazliet arī saimniecības preču. Ja pircējs nevar atrast kādu nepieciešamu lietu veikala plauktos, Imants vajadzīgo preci nopērk un atved.
Imants nodarbojas arī ar zemeņu audzēšanu. Šajā darbā sezonas laikā iesaistās visa ģimene. Imants atzīst, ka lielākais smagums darbā ar zemenēm gulst uz sievas pleciem. Protams, palīdz arī bērni — dēls Alvis, kas pašlaik mācās Vecumnieku vidusskolā, un meitiņa Tīna.
Atpūšas mežā
Atpūsties no ikdienas rūpēm un raizēm Imantam palīdz viņa vaļasprieks — medības. Ar tām viņš aizraujas jau piecpadsmit gadu. Patlaban Imants darbojas Kurmenes mednieku kolektīvā. “Medības — tā ir atpūta no ikdienas stresa un darbiem. Pastaigājot pa mežu, aizmirstas visas problēmas. Jaunībā makšķerēju, patika arī zemledus makšķerēšana. Vienā šādā reizē gadījās arī izpeldēties ledainā ūdenī, bet viss beidzās laimīgi,” stāsta jubilārs. “Kādreiz dzimšanas dienas svinēju draugu lokā, gājām uz ballēm. Pēdējā laikā svinam ģimenē, kopā ar vistuvākajiem cilvēkiem. Galvenais dzimšanas dienās ir nevis dāvanas, bet gatavošanās process, kopā būšana.”
