Staburaga pagasta Vīgantes parks pavasarī apmeklētājus varētu aizraut ar ūdeni, ziediem un vēju. Mani, kurš šajā parkā bijis ne reizi vien, izstaigājot to maija sākumā, piesaistīja glītās, sakoptās atpūtas vietas pašā Daugavas krastā. Lielākā no tām ir netālu no pagasta pārvaldes ēkas, dīķa krastā. Aprīkota ar elektrību, vietu grilēšanai, ar pamatīgu jumtu, soliem un galdu. Te sociālās distancēšanās laikā ģimene varētu svinēt svētkus vai vienkārši labi pavadīt laiku dabā.
Dziesmu svētki pirms simt gadiem
Par Vīgantes parku interneta dzīlēs rodama plaša informācija. Vietne redzet.eu stāsta, ka parks izveidots Vīgantes muižas laikā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Parkā auguši 64 sugu koki, bet barona fon Bēra lepnums bijis rožu laukums. Parka platība ir 10 ha, un tajā aug 41 eksotisku koku suga: sveķu lazdas, sarkanais ozols, riekstkoks, Sibīrijas baltegle, ziemas ozols u. c., kā arī liels osis, kura stumbra apkārtmērs ir 4,05 m (2006. g.).
Pagājušā gadsimta 20. gados bijusī muiža un parks nonāca Latvijas valsts īpašumā, un bija paredzēts izveidot vienotu Staburaga un Vīgantes parka ansambli. Ieceri neīstenoja, tomēr vasarās parks kļuva par iecienītu un plaši pazīstamu brīvdabas sarīkojumu vietu. Sākot ar 1920. gadu, te notika dažādi pasākumi, bet 1923. gadā — dziesmu svētki. To virsdiriģents bija vietējais sēlpilietis no “Ādmiņiem” Jānis Apsalons. Dziesmu svētku rīkošana kļuva par Vīgantes parka tradīciju, un tie ierasti notika Jāņu dienā. 1936. gadā sarīkojumu laukumā Daugavas krastā blakus nelielai koka estrādei sāka celt jaunu estrādi un nogāzē ierīkoja skatītāju sēdvietas.
Pagājušajā gadsimtā parks divas reizes cietis. Otrajā pasaules karā vācieši atkāpjoties nozāģēja daudzus lielus kokus. Vīgantes parku izpostīja arī 1965. un 1966. gadā, kad pēc Pļaviņu HES uzcelšanas izveidojās Pļaviņu ūdenskrātuve. Parka daļā, kuru skāra applūduma josla, nocirta kokus. Zem ūdens palika estrāde un amfiteātra veidā izkārtotās skatītāju sēdvietas. 1977. gadā pārpalikušais parks tika ņemts valsts aizsardzībā.
Ziedus lūdz
neplūkt
Vietējā gide Iveta Ločmele stāsta, ka apmeklēšanas vērta noteikti ir skulptūra “Dieva auss” — piemiņas zīme nogrimušajai Staburaga klintij. Iveta saka, vadot ekskursijas, aicina cilvēkus ausī iečukstēt vēlēšanos. No apmeklētāju atsauksmēm izriet, ka tās bieži mēdzot piepildīties.
Šo vietu noteikti vajadzētu apmeklēt arī vēlāk, kad sāks ziedēt simtiem dienziežu, kas iestādītas “Dieva auss” tuvumā. Stādījumu aizsācējs bija reiz vietējais, tad Rīgā mītošais puķkopis un selekcionārs Jānis Vasarietis. Vēlāk savas dienlilijas te stādījuši arī dārznieki, un tā tapa dobes, kas veido saules staru rakstu. Tepat arī Latvijas mērogā unikāla vieta — visu Trešās atmodas laika Latvijas prezidentu stādītie ozoli. Tiesa, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita stādītais kociņš šeit vēl neaug. Koku stādīšanas tradīciju aizsāka vēl pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad te sāka augt prezidenta Kārļa Ulmaņa ozols. Diemžēl kociņš līdz mūsdienām nav saglabājies, to iznīcināja Otrā pasaules kara laikā. Toties apbrīnojami garš izaudzis prezidenta Gunta Ulmaņa 1995. gadā stādītais ozols.
Šajā mēnesī Daugavā plāno novietot boju, kas apzīmēs vietu, kur dzelmē guļ teiksmām apvītā Staburaga klints.
Parkā var atrast arī Daugavas vizbulītes jeb anemones, kā arī naktsvijoles, dzeltenās purenītes un dzeltenās vizbulītes. Katru pavasari Vīgantes parks apmeklētājus pārsteidz ar koši zilo neaizmirstulīšu ziedēšanu. Tas gan izteiktāk notiek mitros pavasaros, bet šis pieskaitāms sausajiem. Iveta Ločmele teic, ka parka apmeklētājus vienmēr aicina nevienu no nosauktajiem, kā arī pārējos ziedus neplūkt, bet priecāties par to skaistumu dabiskajā vidē.
Joprojām pilni ir muižas laikā veidotie parka dīķi. To pamatnē ir avoti, un dīķu gultne speciāli apstrādāta, lai tajos ūdens būtu pēc iespējas ilgāk. Muižas laikā vienu no dīķiem atvēlēja ūdensputniem, no cita ūdeni ņēma alus darīšanai.
Klausīties Barisona mūziku
Par uzturēšanos atpūtas vietās saskaņā ar pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem noteikta nomas maksa. Piemēram, par lapenes netālu no pagasta pārvaldes izmantošanu maksa ir 5 eiro stundā. Samaksu var veikt, sazinoties ar pagasta pārvaldi, un telefona numuri ir atrodami informācijas stendā pie ieejas parkā. Parka gide gan saka, samaksu, protams, neprasīs, ja cilvēks apsēdies tik vien kā sviestmaizes apēst un elpu atvilkt. Samaksa attiecināma uz telšu vietām, automašīnas novietošanu, ugunskura vietas izmantošanu. Pie atpūtas vietām novietota arī malka, tiesa, lai to sagatavotu iekuram, apmeklētājiem būs nepieciešams cirvis.
Pašlaik apmeklētājiem nav atvērta komponista Pētera Barisona lapene, bet arī tās durvis vēršot tuvākajā laikā. Lapenē var uzzināt vēsturisku informāciju par komponistu novadnieku Pēteri Barisonu, kā arī Vīgantes parkā notikušo dziesmu svētku vēsturi un atskaņot dažus viņa komponētos skaņdarbus. ◆
