Ainars Spriņģis: bez Dieva svētības un žēlastības mēs neesam nekas

Šis un nākamais gads jubileju ziņā ir nozīmīgs LELB Kristus Spēka Aizkraukles draudzes mācītājam Ainaram Spriņģim. 4. martā, viņš atskatīsies uz dzīves 65 gadiem, taču nākamgad ceturtdaļgadsimta jubileja, kā viņš kalpo Aizkraukles Kristus Spēka baznīcā.
Mūsu saruna notiek dievnamā, un ar mācītāju sarunāties ir ļoti viegli. Šķiet, viņš nolasa, ko es gribu pajautāt, un viņa stāstījums aizvijas rimtā plūdumā. Un tas man ļoti patīk, ka varu klausīties un retumis uzdot pa kādam īsam jautājumam.
Bija skaista, saulaina diena
— Mana dzimtene ir Rīga, nācu pasaulē 1958. gada 4. martā. Rīgā nodzīvoju līdz 2000. gada 23. jūnijam, kad pārcēlos uz dzīvi šeit — Aizkrauklē un baznīcā. Kalpot mani te nozīmēja jau 1999. gada 1. jūlijā. Sakarā ar studijām un manu iepriekšējo darbu — biznesu — tas aizkavējās, un tad es sapratu, ka ir jāizšķiras starp biznesu un baznīcu. Atvadījos no biznesa un kļuvu par pilna laika mācītāju. Tas bija 2000. gada 23. jūnijā. Ļoti labi to atceros. Priekšā Jāņi, sēdējām uz kastēm, bija skaista, saulaina diena, kad mēs te ievācāmies.